1. 2021. GADA 24. OKTOBRIS - ,,NEĻAUJ ĻAUNUMAM SEVI UZVARĒT, BET UZVARI ĻAUNU AR LABU’’   (RM. 12:21)

    22. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Lasījumi: pr. Ecehiēla grāmata 37:15-29; vēstule Filipiesiem 1:3-13; Mateja evaņģēlijs 22:15-22

    ,,Es pateicos savam Dievam ik reizes, kad vien jūs atceros, vienmēr katrā savā lūgšanā par jums visiem ar prieku aizlūgdams, par jūsu līdzdalību evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim, būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai. Tā man piederas domāt par jums visiem, jo es jūs nesu savā sirdī - gan savās saitēs, gan aizstāvot un nostiprinot evaņģēliju, jūs visus, kas kopā ar mani esat dalībnieki žēlastībā. Jo Dievs ir mans liecinieks, ka es ilgojos pēc jums visiem ar Kristus Jēzus sirsnību. Un to es lūdzu, lai jūsu mīlestība vienumēr, pāri plūzdama, pieaugtu visā atziņā un izjūtā, ka jūs svarīgāko pārbaudāt, lai Kristus dienā būtu tīri un nevainojami, ieguvuši pilnīgu Jēzus Kristus taisnības augli, Dievam par godu un slavu.’’ (Flp. 1:3-11)

    Žēlastība un miers jums no tā, kas bija, kas ir un kas nāk! Lai top slavēts Trīsvienīgais Dievs starp jums visiem, brāļi un māsas!

    Apustulis Pāvils mums šodien atgādina, kas ir patiesa aizlūgšana par otru cilvēku. Filipiešu draudzei viņš rakstīja, ka ar prieku aizlūdz par šo draudzi. Aizlūgšana par otru cilvēku, protams, nav vienkārši brīvā laika aizpildīšana, taču tas nav arī darbs. Tā nav atpūta un arī ne piespiedu smagums. Aizlūgšanai par otru cilvēku jābūt katra kristieša neatņemamai ikdienas sastāvdaļai, ko tāpat kā Pāvils, ar ticības prieku aizlūgt par citiem. Padomāsim: kad mēs otram cilvēkam viņa bēdās sakām, ka par viņu aizlūgsim, vai patiešām aizlūdzam vai tikai tā sakām? Vai to aizmirstam vai arī negribam? Katru nedēļu mūsu baznīcas kalendārā arī rakstīts, par kuru draudzi un garīdznieku aizlūgt, piemēram šodien par Alūksnes draudzi un mācītāju Magnusu Bengtsonu, par Beļģijas latviešu draudzi, prāvestu Klāvu Bērziņu, mācītāju Rinaldu Gulbi un LELB Finanšu nozari, vadītāju Romānu Ganiņu. Šīs uzrakstītās lūgšanu vajadzības nebūt nav visas, bez tām ir vēl visas pārējās, kas skar mūsu zemi, ticības brāļus un māsas, mūsu tuviniekus, draudzi, krustvecākus, savu mācītāju, cilvēku veselību u.t.t. Bet šīs lūgšanas katru nedēļu baznīcas kalendārā ir dēļ zināmas lūgšanu disciplīnas dēļ, lai mēs lūgšanās nebūtu slinki.

     Kristus ir sacījis ,,ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū." (Mt. 18:19) Vai tad, ja mēs visi tiešām kopā lūdzam par vienu un to pašu lietu, var būt tā, ka tā nepiepildās? Domāju, ka tā nevar būt. Bet ļoti bieži mēs lūdzam katrs par kaut ko savu un neesam vienoti tajā, kas ir tiešām vajadzīgs.

    Pāvils turpina: ,,…būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai. Tā man piederas domāt par jums visiem’’. Te ir runa par to, kā mēs viens uz otru raugāmies. Visbiežāk - ar zināmu skepticisma piedevu un ļoti daudz viens otru iekšēji kritizējam. Ja mēs tā iedomāties mazliet uz brīdi katrs sevi kā darba devēju, kuram jāiemāca jaunam darbiniekam viss, kas ir jāzina darbā, kurā vajadzīgs cilvēks. Ja mums jau pašā sākumā būtu pārliecība, ka viņam nekas neizdodas un mēs jau pirmajā dienā viņam pateiktu to, tad iespējams, ka mēs pazaudētu labu darbinieku, kam iestrādāties ir vajadzīgs vismaz nedēļu, lai viņš aprod ar darba vidi un darāmo darbu specifiku. Savukārt pēc tam to darīs pat ar aizrautīgu degsmi. Ir grūti ticēt cilvēkiem. Un protams – pats galvenais jau ir ticēt Dievam, nevis cilvēkiem. Tomēr, kad mēs aizlūdzam par citiem cilvēkiem, arī tad, kad viņi atrodas savā dzīves bedrē, ir jābūt ticībai, ka Dievs pie viņa izdarīs savu darbu. Pāvils saka, ka tā piederas domāt.

    Mūsu grēki nav tikai darbos un vārdos, bet daudzreiz biežāk tie iesākas un pabeidzas domās, jo tieši domas cilvēkam ir kontrolēt visgrūtāk. Kad pie Jēzus atnesa triekas ķertu cilvēku, Jēzus piedeva šim cilvēkam viņa grēkus (Mt. 9:1-8). Taču starp visiem klātesošajiem bija kādi cilvēki, kuros šajā brīnuma pilnajā notikumā, nebija labas domas. ,,Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: "Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs?’’ Zināt, ka kādos labos notikumos, kādam klātesošam cilvēkam nav labas domas, reizēm būtu nepanesams slogs, tādēļ labi, ka nespējam nolasīt visi viens otra domas, tad mēs neviens nevarētu mierīgi gulēt.

    Katrs domā, ko grib un kā grib, taču Pāvils uzsver to, kā nākas domāt. Viņš zina, ka arī viņam ir domu grēki, viņš to nenoliedz. Un viņa paša pieredze liecina, ka ne vienmēr cerības piepildās pie tiem cilvēkiem, uz kuriem tās ir liktas, bet tas nekas, viņš saka ,,Tā man piederas domāt par jums visiem, jo es jūs nesu savās sirdīs’’.

    Nest kādu cilvēku savā sirdī, nozīmē piedomāt pie viņa veiksmēm un neveiksmēm, pie viņa dzīves kāpieniem un klupieniem, izpalīdzēt viņa un aizlūgt par viņu. Tas nav tikai izteiciens, bet daudz kas vairāk.

    Piemēram, tu redzi, ka tavs draugs dzen sevi postā, viņš nespēj un nespēj tikt galā ar savām dzīves problēmām. Tu redzi, ka viņš pieņem vienu nepareizu lēmumu pēc otra, kas noved pie vēl smagākām sekām. Tajā pašā laikā viņš nav gatavs riskēt rīkoties šoreiz citādi un ieklausīties tavā padomā. Tad arī burtiski sanāk nest viņu savā sirdī, jo nekādi citādi nest viņu nevar, kad viņš nevēlas pieņemt ne fiziski, ne morāli tavu palīdzību. Citkārt draugs  sāpēs lūzt pušu, bet vēlas būt noslēgtībā un ne ar vienu nevēlas tā īsti ne runāt, ne satikt, arī tad caur lūgšanām tu nes viņu savās sirdīs. Un tev piederas domāt, ,,ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai’’. Tas nav tikai izteiciens, ja tu neredzēsi to, ka tev tā piederas domāt, tad arī tavām lūgšanām un ārēji labajiem vārdiem, nebūs nekādas nozīmes.

    Pravieša Jeremijas grāmatā ir teikts ,,Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit’’ (Jer. 29:11-13). Dievs redz visus mūsu grēkus, pat mūsu vismazāko domu grēkus, kad kaut ko ļaunu vai ar skaudību nodomājam pie sevis un tomēr Viņš domā par mums miera domas.

    Man visu to pārdomājot, šķiet, ka tā ir augsta latiņa, ko Dievs ir uzstādījis. Vai tad cilvēkam vienmēr ir iespējams otrā cilvēkā ieraudzīt to, kā Dievs pie viņa strādā? Vai mēs varam tiešām tā vienkārši domāt, kā Pāvils saka, kā tā piederas domāt? Ārēji redzamām lietām mums ļoti bieži ir augsta latiņa. Un ne tikai uz Kungu Kristu ticīgiem cilvēkiem, jo mēs taču katrs kaut kur gan apzināti, gan neapzināti vēlamies, lai mūs vērtē kā labu cilvēku. Taču domu grēki ir kaut kas tāds, kuram Dievs nav nolaidis latiņu ne mirkli zemāk Tādēļ arī Pāvils šajā tekstā, man šķiet, pat atgādina sev pašam, ka tā piederas domāt. Tā ir iekšēja domu cīņa. Varu pateikt to no savas kalpošanas pieredzes, kad es kristīju cilvēku un šis cilvēks jau apzinātā vecumā sola ticības dzīvi kopt un dievkalpojumiem nākt, savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu un Dievu pāri visām lietām, ko dara manas domas tajā brīdī? Tajās ir pieredze. Un tā pieredze ir tāda, ka ļoti bieži cilvēki melo. Un viņi nedomā ne nākt uz dievkalpojumiem, ne kopt savu ticības dzīvi, ne pildīt draudzes locekļa pienākumus, ne arī mājās lūgties un pārdomāt Svētos Rakstus, un tomēr es atkal un atkal klausos šo solījumu, kad cilvēks tiek kristīts un iesvētīts. Un kāds no šiem cilvēkiem šo solījumu pildīs, bet tie 90% diemžēl nē. Un šie Pāvila vārdi: ,,kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai. Tā man piederas domāt par jums visiem’’. Viņš to cer par visiem, kuri lasīs šo vārdu, un arī es ceru vienmēr par visiem, un man piederas domāt par visiem, ka tā tiešām notiks, lai arī pieredze saka, ko citu. Jo es zinu - Dievs pats Sev ir uzlicis tādu augstu latiņu ar šiem vārdiem ,,Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat’’   (Jer. 29)

    Lai Dieva žēlastība pār mums visiem, īpaši jau pie mūsu grēcīgajām domām – lai Kungs mums ir žēlīgs un attīra mūsu ļaunās domas! Un lai piepilda tās arvien ar savu svēto gribu, kā to mums māca arī sv. Pāvils ,,Un to es lūdzu, lai jūsu mīlestība vienumēr, pāri plūzdama, pieaugtu visā atziņā un izjūtā’’. ĀMEN

    ---

    Gulbenes (Jaungulbenes) un Velēnas Evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs Ilgvars Matīss

  2. DIEVKALPOJUMI  - svētdienās 10.00

    PIEŅEMŠANAS LAIKS – trešdienās 17.00 (vai pēc vienošanās)!

    BĪBELES STUNDA – trešdienās 18.30

    SVĒTDIENSKOLA - svētdienās 10.00 (dievkalpojuma laikā)

    Ikviens ir aicināts pieteikties uz sarunu un privātu grēksūdzi!

    Mācītājs Ilgvars Matīss – tel. 20383881, ilgvars.matiss@gmail.com

    www.gulbenesdraudze.lv; kā arī Facebook - Gulbenes Ev.lut.draudze