Adventa laikā
Adventa laiks, kurā mēs gatavojamies Kristus piedzimšanas svētkiem, tiešā nozīme ir «gaidīšanas laiks». Un ir vērts sev pajautāt – gaidīšanas uz ko?
Diezin vai tas ir domāts tikai kā laiks, kurā gaidīt svētkus, sagatavoties to svinēšanai – jo Baznīcas gadā taču ir arī citi, ne mazāk nozīmīgi svētki, kuriem šāds sagatavošanās posms nav paredzēts. Pavisam nejēdzīgi izklausās apgalvojums, ka mēs gaidām uz Kristus piedzimšanu (kā dziesmā, kurā «katru gad` no jauna Kristus bērniņš nāk»). Kristus ir piedzimis vienu reizi pasaules vēsturē un otrreiz nedzims. Bet tas, ka Adventā mēs tiešām gaidām uz Kristus nākšanu, gan ir neapšaubāmi – jo mēs ticam, ka Viņš tiešām nāks vēlreiz. Tādēļ, gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem, kuros mēs svinam un godinām Pestītāja piedzimšanu Betlēmē, mēs arī gaidām uz Viņa otro atnākšanu.
Tādēļ Adventa laiks ir būtiski saistīts ar eshatoloģijas jautājumiem, jautājumiem par pēdējām lietām.
Svētie raksti mums apliecina un luteriskā teoloģija māca, ka Tēva noteiktā stundā Kristus redzamā veidā vienlaikus parādīsies visiem cilvēkiem dievišķā godībā, Savu eņģeļu pavadīts, lai tiesātu «visas tautas» – gan dzīvos, gan mirušos, pēdējos pēc viņu augšāmcelšanās, lai mestu ļaundarus mūžīgās elles liesmās un vestu svētos mūžīgā godībā.
Kristus atnākšana godībā ir saistīta ar mirušo augšāmcelšanās notikumu, pasaules beigām un pēdējo tiesu. Par debesīm un zemi, kuru iesākumā radīja Dievs, Sv. Raksti māca, ka tās «zudīs» (Lk.21:33; Ebr.1: 10,12) vai «pārveidosies» (Ps. 102:26-28), jo Viņš ir mūžīgs, bet tie – mirstīgi.
Paradoksāli, bet tieši Adventa laikā, kad mēs vairāk nekā citkārt esam aicināti pavērst savu skatu no pasaules, kas paiet, uz Kristu, kurš nāk, mēs vēl vairāk nekā citkārt iegrimstam sadzīviskā rosībā un sentimentālās apcerēs – tieši tādās lietās, kas pāriet un beidzas. Un nevajag sev glaimot, ka mūsu kristīgā rosīšanās ar kaut ko ļoti būtisku atšķirtos no sekulārās rosīšanās. Jāņa Atklāsmes grāmatā Dievs saka: «Es zinu tavus darbus un pūles... Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.» Advents nav ne sadzīvisku rūpju, ne sentimentālu apceru laiks. Tas būtībā ir ļoti skarbs laiks, kuru mēs kā draudze izdzīvojam Kristus nākšanas gaismā un tuvumā.
Rīgas Kristus draudzes mācītājs Agris Sutra
