Jāņa Kristītāja dienu zina visi mūsu tautieši, jo šajā dienā svin Jāņus. Tieši tā – daudzskaitlī, nevis Jāņa – bet Jāņu diena! Jo mūsu tautā ir tik daudzi, kam likts tāds pats vārds kā Kristītājam. Bet, lai arī Kristītāja vārda brāļi ir daudzi, tik stiprus ticībā, kāds bija viņš, nebūs viegli atrast…

Maz ir tādu, kas atteiktos no tautas godināšanas, bet godīgi teiktu, ka ir tikai vēstnesis kādam, kam viņš nav cienīgs pat sasiet sandales saites (Jņ. 1:27). Maz ir tādu, kas drosmīgi dosies nāves briesmās, lai pateiktu valdniekam, ka viņš grēko, un pat nemeklēs savu slavu vai sava vārda iemūžināšanu. Viņš pat savus mācekļus iedrošināja viņu pamest un sekot Jēzum (Jņ. 1:35-37)!

Nē, mūsdienās mēs itin viegli atradīsim dažādus sludinātājus, kas Kristus vārdā sludina savas izgudrotās gudrības; kas pat Viņa vārdā brīnumus grib darīt, lai tikai piesaistītu sev sekotājus un iegūtu varu un līdzekļus. Tiešām maz ir tādu, kas tāpat, kā Jānis atteiktos no savas slavas, lai celtu godā Kristu…

Tas arī ir tas, ko patiesībā dara Jānis. Visa viņa kalpošana ir veltīta tam, lai norādītu prom no sevis un liecinātu par kādu citu, kurš ir spēcīgāks par Jāni, kurš nāk pēc viņa. Tikai tad, kad tas notiek, kad mēs līdz savas sirds dziļumiem sastopamies ar to, kurš nāk pēc Jāņa, sastopamies ar Dieva piedošanu, ar Kristu, ar Viņa nesto žēlastību, mēs patiešām topam pārvērsti un tur mūsu sirdis kļūst pavisam citādas.

‍Juris Morics - Budbergas Sv. Pāvila, Birzgales un Baldones draudzes mācītājs.