Četrdesmit dienu gavēnis
Zvaigznes diena
Arhibīskapa vēstījums 2023. gada Ziemsvētkos
Ziemassvētku nozīme
Vēsture...
Mārtiņš Kārtiņš raksta:
"1917. gadā, kad cara valdība tika gāzta, Pēterpilī tika sasaukta evaņģēliski luteriskā Sinode. Līdz šim esmu bijis vairākās tādās Sinodēs, bet gan nevienu neesmu redzējis un dzirdējis tik svētīgu, kā tā bija. Tur gandrīz katram Sinodes dalībniekam ir sava Bībele rokās. Un, kad ir kādas debates, tad lai Bībele to izšķir. Tāda Sinode tiešām var nest svētīgus augļus, no kuras katrs varēja braukt priecīgs mājās. Ievēlējām savu konsistoriju un superintendantu, prāvestu Kārli Irbi. Tad bija lielas pārrunas, kā apkopt daudzās Krievijas latviešu luterāņu kolonijas, kas ir ļoti daudz. Šis jautājums prasīja lielas pūles. (...) 1918. gadā Rževā nodibinājām draudzi ar 2000 draudzes locekļiem. (...)
Kādā ļoti aukstā un puteņainā dienā bija dievkalpojums kādā Voldaja kalnu kolonijā. Es domāju, kas nu tādā laikā nāks. Bet mūsu telpa ir pārpildīta. Ienāk kāds vecs, ar lielu nūju rokās, baltā bārda no sniega un ledus ir vēl baltāka un kuplāka. Es viņam jautāju – kā tad tādā laikā viņš ir varējis atnākt? Viņš man atbild - priekš Dieva Vārda un “Svētā vakariņa” nekad laiks nav par sliktu un ceļš par tālu."
Mūsu Latvija ir dzimusi no kristīgās ticības, kas izriet no Kristus, kā dāvana, mūsu himna kā lūgšana. Šodien varbūt šķiet, ka tas, kas mums ir rokās, ir mūsu, un neredzam to kā dāvanu, kā žēlastību, kā izlūgtu vai kā svētību, varbūt līdz ar to pietrūkst atbildība par to. Tas ir tāds garīgs skatījums.
Valsts svētku noskaņās ieskatāmies latviešu tautas baznīcas dzimšanas un veidošanas laikā, kas nav mazāk būtiska kā valsts dibināšana. Par to runā LELB Rīgas Sv. Pāvila un Jaunciema draudžu mācītājs Ģirts Prāmnieks un vēsturniece, arhitekte Helēna Dekante. Raidījums “Zudusī baznīca” pirmdienās, 12.00 (atkārtojums 22.00) un arī LKR arhīvā https://lkr.lv/raidijums/zudusi-baznica
Reformācijas dienā
Reformācijas diena
Pārdomas par reformācijas dienu
Pļaujas svētki
Kam mēs lokām savus ceļus?
Tēvu diena
Par Bejas skolu
Par Svētdienas Rīta jūnija numuru
Kā lūgt par prezidentu?
Kā lūgt par prezidentu?
Arhibīskaps Jānis Vanags
Jāņa Zvirgzdiņa pārdomas par rakstu vietu no Marka Ev. 7:31-37.
Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās.32 Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku.33 Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli,34 un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: "Efata, tas ir: Atveries."35 Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja.36 Un Viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda37 un brīnījās ļoti par to un sacīja: "Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā."
Marka Evaņģēlijā 7.nodaļā no 31 līdz 37 pantam lasām, kā pie Jēzus atved kādu kurlmēmu cilvēku, lai tas viņam uzliktu roku. Domāju, ka nevienam no mums nav vajadzīgs īpašs skaidrojums, ko tad nozīmē būt kurlmēmam. Mēs visi zinām, ka tas nav nekas iepriecinošs, jo nonākot kontaktā ar šādu cilvēku noprotam, ka sazināšanās un komunikācija ar šādu cilvēku būs apgrūtinoša vai pat neiespējama un grūti prognozēt kādu iespaidu šie traucējumi atstāj uz cilvēka dzīvi un kā viņš ar to sadzīvo.
Rodas jautājums, kas bija tie cilvēki, kas atveda pie Jēzus kurlmēmo cilvēku? Marka evaņģēlijs nepasaka, un mēs varam tikai nojaust vai tie bija kādi draugi, varbūt vecāki, varbūt kādi vēl tuvi cilvēki, bet viņi atved sirgstošo vīru un lūdz Jēzu pēc palīdzības. Un ja jau lūdz pēc palīdzības tieši Jēzu, tad noteikti tic un cer, ka Jēzus patiešām spēs palīdzēt un kurlmēmais vīrs atkal varēs normāli runāt un sazināties ar citiem. Kādam to ļoti vajag un kāds tam ļoti tic. Vēstulē Ebrejiem 11.nod. 1.pantā lasām: “Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Un 6.pantā ir teikts: Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā”. Tātad ticībai ir liels spēks
Atgriežoties pie evaņģēlija teksta, it kā viss skaidri saprotams, kāds cilvēks ir kurlmēms, kādi citi viņu atved pie Jēzus un Jēzus savā žēlastībā šim cilvēkam pieskaras un dziedina, varam lasīt, kā notiek brīnums, jo kā dzirdējām Jēzus šo cilvēku ved savrup, Viņš ved ārā no pārējo ļaužu pūļa. Līdz ar to, šis cilvēks tiek norobežots no pārējo ļaužu vidus, no cilvēku ziņkāres, valodām un viņam tiek dota iespēja ieklausīties pašam sevī un kas ir vēl svarīgāk, ieklausīties un sadzirdēt Kristū, paša Dieva balsi.
Kristus viņu ved prom no cilvēku uzskatiem un spriedelējumiem, Viņš cilvēku ved prom no visiem pasaules meliem un liek no jauna viņam uzklausīt un piedzīvot patiesību, ka Dievam katrs cilvēks ir vērtīgs un Viņš ir gatavs bez nosodījuma uzklausīt katru mūsu vārdu. Jēzus viņu ņem savrup, lai liktu saprast, ka Dieva acīs viņš ir svarīgs kaut arī ir kurlmēms. Bet varbūt šis cilvēks ir kurlmēms no kādu citu cilvēku vārdiem un spriedumiem, kas sirds skumjās ir aizsprostojuši cilvēka ausis un muti. Lai arī kā, Kristus pieskaras arī fiziski, liekot pirkstus viņa ausīs.
Nedomāju, ka tā varēja būt kāda spēka pilna darbība, bet gan patiesas mīlestības un sapratnes pilns pieskāriens, tieši tur, kur tas šim cilvēkam visvairāk ir nepieciešams. Ar šo mīlestības pieskārienu Jēzus atbrīvo šo cilvēku no tā, kas viņa ausis «aizštopējis» un dvēseli nospiedis. Bet Jēzus iet soli vēl tālāk un aizskarot viņa mēli, skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja Efata, tas ir atveries, kā jau teicu, notiek brīnums un cilvēki izpauž šo brīnumu citiem sakot, ka “Viņš visas lietas ir labi darījis, viņš dara ka pat kurlie dzird un mēmie runā”.
Bet ja es uzdotu jums jautājumu, vai tu labi dzirdi? Tad noteikti ar izbrīnu un neizpratni saņemtu atbildi, kāpēc šāds jautājums, ausis it kā mazgāju vai tad es izskatos pēc kurla ?
Ziniet, var jau būt, ka ar šādu jautājumu, mēs kādu cilvēku varam aizskart vai pat sāpināt, bet patiesība ir tā, ka mums “kurlmēmiem” sanāk būt diezgan bieži un pat katru dienu. Ja godīgi uzdotu jautājumu, vai neesam kurlmēmi pret cienīgu izturēšanos pret citiem, kurlmēmi pret cita sāpēm un bēdām, kurlmēmi pret kādu trūkumcietēju, kurlmēmi pret kādu, kas nav tāds pats, kā es vai vismaz līdzīgi domājošs, kurlmēmi pret netaisnību, kurlmēmi pret kādas palīdzības sniegšanu, kurlmēmi pret daudz ko, jo šo uzskaitījumu var turpināt vēl un vēl. Un ne tikai mēs, bet tādi arī ir vairums mums cilvēki apkārt. Vai tad nekad neesam piedzīvojuši arī paši, ka pretī nāk kāds, kas labāk izliekas, ka mūs neredz, ka kādam kaut ko jautājam, tā arī īsti nesadzirdot atbildi, kādai izstieptai rokai domās nodomājam, pats vainīgs, ka esi izvēlējies šādu dzīvesveidu, bet varbūt, ka arī paši liekam kādam justies kurlmēmam, jo uzskatām, ka šāda cilvēka viedoklis ir nepareizs, no viņa nekas dzīvē labs nesanāks, viņš neko nesaprot, labāk lai viņš apklust. Un ko atliek darīt, vienkārši pieņemt šo kurlmēmo klusēšanu.
Bet Kristus negrib, lai mēs būtu kurlmēmi, jo kā evaņģēlijā dzirdējām Viņš pieskaras cilvēkam un viņu dziedina. Lk. Evaņģēlijā 6 nodaļā 46. pantā lasām: Kristus saka: “Ko jūs saucat mani Kungs, Kungs, bet nedarāt ko es saku” ? Un Jāņa 18: 37 “Ik viens kas ir no patiesības dzird manu balsi”. Bieži cilvēki jautā, kā tad man darīt, lai dzirdētu ko saka Dievs. Mana atbilde ir regulāri lasīt Bībeli, jo viņš redz mūsu sirdi, vai mēs patiešām vēlies dzirdēt to, ko Viņš mums vēlas pateikt. Ja dzirdam ko saka Dievs, tad arī paklausām.
Tikai tad kad caur Kristu mēs paši esam no jauna atguvuši dzirdi un ieklausījušies Dievā, nevis citu cilvēku spriedumos par mums, mēs saprotam, ka esam Dieva acīs neizsakāma vērtība, neskatoties uz to, ko citi cilvēki par mums domā, mēs esam vērtība, par kuru Dieva Dēls ir atdevis savu dzīvību. Tad arī caur mūsu lūpām atskan šī jaunā valoda un slavas dziesma Dievam. Viņš atgriež mums ne tikai runas spējas, bet dāvā mums arī jaunu prātu, jaunas domas, jaunu cerību un ticību.
Viņš mums dāvā jaunu dzīvi, kurā mums nav vairs jābaidās no cilvēku domām un spriedumiem. Dzīvi, kurā mēs gribam slavēt To Kungu. Bez tā, ka Kristus atver mūsu ausis un lūpas un mēs varam dzirdēt un pareizi runāt, runāt cenšoties neievainot savus līdzcilvēkus, bez visa tā Viņš atver ne tikai mūsu ausis, bet atver arī priekš mums debesis. Viņš no jauna atver mums durvis uz Dieva valstību, kas mūsu grēku dēļ bija aizslēgtas. Tas, ka Kristus paceļ savu skatu uz debesīm un saka: «Efata», tas ir atveries, rāda, ka mums tiek piedots un durvis uz Dieva valstību tiek atvērtas, lai tu un es pa tām varam ieiet.
Jānis Zvirgzdiņš
Lektors
Lutera Akadēmijas students
2015.gads
BAUŠĻI
1. BAUSLIS: Es esmu Dievs, Tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
Atbilde: Mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz Viņu paļauties.
2. BAUSLIS: Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nepareizi lietot, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nepareizi lieto.
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka Viņa vārdā ne lādam, ne zvēram, ne buram, ne melojam, ne viļam, bet Viņu visās bēdās piesaucam, lūdzam, slavējam un Viņam pateicam.
3. BAUSLIS: Tev būs svēto dienu svētīt
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka mēs nenoniecinām Viņa vārdu sludināšanu, bet gan to turam svētu, labprāt klausāmies un mācāmies.
4. BAUSLIS: Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un priekšstāvjus nenicinām, nedz apkaitinām, bet tos godājam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām.
5. BAUSLIS: Tev nebūs slepkavot
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvākā dzīvībai nekādi nekaitējam, viņam ciešanas neradām, bet tam palīdzam un kalpojam visās dzīves vajadzībās.
6. BAUSLIS: Tev nebūs laulību pārkāpt
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka šķīsti un tikli dzīvojam vārdos un darbos un ikviens savu laulāto draugu mīlam un cienām.
7. BAUSLIS: Tev nebūs zagt
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvākā naudu vai mantu neņemam, nedz ar viltotu preci vai netaisniem darījumiem iegūstam, bet viņam mantu un iztiku palīdzam vairot un sargāt.
8. BAUSLIS: Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāko neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam neslavu ceļam, bet mums būs viņu aizbildināt, visu labu par viņu runāt un viņam par labu vērst.
9. BAUSLIS: Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu sava tuvāka mantojumu vai namu neizkrāpjam nedz uz šķietamu tiesību pamata to iegūstam, bet tam labprāt palīdzam to paturēt.
10. BAUSLIS: Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.
Atbilde: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākajam ne sievu, ne saimi, ne lopus neatraujam, neatviļam, nedz novēršam, bet tos pamudinām palikt un pildīt savu pienākumu.
Ko Dievs saka par visiem šiem baušļiem?
Atbilde: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešajam un ceturtajam augumam tiem, kas Mani ienīst; un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus (2 Moz 20, 5-6).
Kas tas ir?
Pirmais ticības artikuls: Par radīšanu
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju.
Kas tas ir?
Atbilde: Es ticu, ka Dievs mani radījis līdz ar visu radību, ka Viņš man devis miesu un dvēseli, acis, ausis un visus locekļus, saprātu un visas maņas un joprojām uztur, - turklāt apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienu, māju un sētu, sievu un bērnus, laukus un lopus, un visu pārējo mantu, un ar visu, kas šai miesai un dzīvībai vajadzīgs, bagātīgi un ik dienas mani apgādā, pret visām briesmām aizsargā un no visa ļauna glābj un pasargā; un to visu Viņš dara no tīras tēvišķas, dievišķas labestības un žēlastības, lai gan neesmu to pelnījis un neesmu tā cienīgs. Par visu to man būs Viņam pateikties, Viņu slavēt, Viņam kalpot un paklausīgam būt. Tas tiešām ir tiesa.
Otrais ticības artikuls: Par pestīšanu
Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis Debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvus un mirušus.
Kas tas ir?
Atbilde: Es ticu, ka Jēzus Kristus, patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess cilvēks, no Jaunavas Marijas piedzimis, ir mans Kungs, kas mani, pazudušu un pazudinātu cilvēku, ir atpestījis, atpircis un atkarojis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar Savām nepelnītajām ciešanām un miršanu. Lai es Viņam piederu, Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, tāpat kā Viņš ir augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžībā. Tas tiešām ir tiesa.
Trešais ticības artikuls: Par svētdarīšanu
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu, kristīgu draudzi, svēto biedrību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvošanu. Āmen.
Kas tas ir?
Atbilde. – Es ticu, ka es ar savu paša prātu un spēku nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ir mani ar Evaņģēliju aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, pareizā ticībā darījis svētu un uzturējis, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, dara svētu un pie Jēzus Kristus uztur vienīgā pareizā ticībā. Šajā kristīgajā draudzē Viņš man un visiem ticīgiem ik dienas visus grēkus bagātīgi piedod un pastarā dienā mani un visus mirušos uzmodinās un man līdz ar visiem Kristum ticīgajiem dos mūžīgo dzīvošanu. Tas tiešām tiesa.
Lūgšana Mūsu Tēvs Debesīs.
Kas tas ir?Atbilde: – Dievs grib mūs mīļi aicināt, lai ticam, ka Viņš ir mūsu īstenais Tēvs un mēs Viņa īstenie bērni, lai droši un paļāvīgi Viņu lūdzam, kā mīļi bērni lūdz savu mīļo tēvu.
Svētīts lai top Tavs vārds.
Kas tas ir?
Atbilde: – Dieva vārds gan pats par sevi ir svēts, bet mēs lūdzam šajā lūgšanā, lai tas arī mums būtu svēts.Kā tas notiek?
Atbilde: – Kad Dieva vārdu patiesi un skaidri māca un arī mēs kā Dieva bērni pēc tā svēti dzīvojam. To palīdzi mums, mīļais Debesu Tēvs! Bet, kas citādi māca un dzīvo, ne kā Dieva vārds māca, tas Dieva vārdu zaimo mūsu vidū; no tā pasargā mūs, Debesu Tēvs!
Lai nāk Tava valstība.Kas tas ir?
Atbilde: – Dieva valstība gan nāk pati bez mūsu lūgšanas, bet mēs lūdzam šajā lūgšanā, lai tā nāk arī pie mums.
Kā tas notiek?
Atbilde: – Kad Debesu Tēvs mums dod savu Svēto Garu, ka mēs Viņa svētajiem vārdiem ar Viņa žēlastību ticam un dievbijīgi dzīvojam šeit laikā un tur mūžībā.
Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes.Kas tas ir?
Atbilde:– Dieva labais un žēlīgais prāts gan notiek bez mūsu lūgšanas, bet mēs lūdzam šajā lūgšanā, lai tas notiek arī pie mums.
Kā tas notiek?
Atbilde: – Kad Dievs lauž ikvienu ļaunu nodomu un gribu un nedod vaļu tiem, kas mums Dieva vārdu neļauj turēt svētu, nedz Viņa valstībai nākt, proti, velnam, pasaulei un mūsu miesas prātam, bet – mūs stiprina un uztur nešaubīgus Viņa vārdos un ticībā līdz pat mūsu galam. Tas ir Viņa žēlīgais un labais prāts.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Kas tas ir?
Atbilde:– Dievs gan dod dienišķo maizi bez mūsu lūgšanas, arī visiem ļauniem cilvēkiem, bet mēs lūdzam šajā lūgšanā, lai Viņš mums to māca atzīt un ar pateicību saņemt mūsu dienišķo maizi.
Kas tad ir dienišķā maize?
Atbilde:– Viss, kas nepieciešams uzturam un dzīves vajadzībām: ēdiens, dzēriens, drēbes, apavi, māja, sēta, lauki, lopi, nauda, manta, dievbijīgs laulāts draugs, dievbijīgi bērni, dievbijīga saime, dievbijīgi un uzticami priekšnieki, laba valdība, labs laiks, miers, veselība, kārtība, gods, labi draugi, uzticami kaimiņi un tā joprojām.
Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Kas tas ir?
Atbilde: – Mēs lūdzam šajā lūgšanā, lai Debesu Tēvs neuzlūko mūsu grēkus un to dēļ mūsu lūgšanu nenoraida, jo mēs neesam cienīgi saņemt, ko lūdzam, nedz esam to pelnījuši, bet lai Viņš no žēlastības to visu dod, jo mēs ik dienas daudz grēkojam un esam pelnījuši vienīgi sodu. Tad arī mēs patiesi no sirds gribam piedot un ar prieku labu darīt tiem, kas grēko pret mums.
Un neieved mūs kārdināšanā.
Kas tas ir?
Atbilde:– Dievs gan nevienu nekārdina, bet mēs lūdzam šajā lūgšanā, lai Dievs mūs sargā un uztur, ka velns, pasaule un mūsu miesa mūs nepieviļ, nedz ieved neticībā, izmisumā vai arī citā lielā kaunā un netikumā, un, kaut arī tie mums uzmācas, mēs tomēr beigās uzvaram un virsroku paturam.
Bet atpestī mūs no ļauna.
Kas tas ir?
Atbilde: – Mēs lūdzam šajā lūgšanā, visu apkopodami, lai Debesu Tēvs mūs atpestī no dažāda ļaunuma, kas apdraud miesu un dvēseli, mantu un godu, un beidzot, kad mūsu pēdējā stunda nāk, lai dod mums svētīgu galu un no šīs bēdu pasaules mūs žēlīgi ņem pie sevis Debesīs.
Āmen.
Kas tas ir?Atbilde: – Lai es būtu drošs, ka tāda lūgšana patīk Debesu Tēvam un Viņš to uzklausa, jo Viņš pats mums ir pavēlējis tā lūgt un solījis mūs uzklausīt. Āmen, āmen – tas ir, patiesi, patiesi tam būs tā notikt.
Jo Tev pieder valstība, spēks un gods, mūžīgi Āmen.
Rudens pēdās...
Klāt krāšņais, zeltīto lapu un saules atvadu gaismas pielietais rudens. Gluži nemanot jau piesteidzies oktobris - šogad visai steidzīgs un nevaļīgs. Steigšus vien nokrāsojis koku lapas un izšķērdīgi kaisījis tās vējā. Jāpaspēj tās izdzenāt - vēl atmiņas par vasaru izdzēst - vienu pēc otras, tā lai salst, tā lai dvēsele sauc pēc saules un gaismas. Dienu pēc dienas tumsa pieaug, pelēks lietus pārstaigā zemi un šķiet arī ļaužu dvēselēs tas līst.. tikpat rāmi un nesteidzīgi... Tāds ir rudens! Bet kāds ir cilvēks? Lielākā, un liekas arī ļaunākā no Dieva mīklām. Cilvēks - radības kronis. Visai cēli! Taču tas tikai no malas tā var šķist - gaismā stāvot redzams vien tas, cik vājš, nožēlojams un nepatiess radījums ir cilvēks! Bet Dievs mūs mīl - katru ikvienu, tādu, kāds katrs esam. Vai mēs mīlam Dievu un tuvākos? Cilvēcīgi gribētos teikt - jā, bet kā ar mūsu mīlestības un ticības darbiem? Vai tie apliecina to pašu? Vārdi birst un atrod sirdi, tie ielīst dziļi, tik dziļi , tā lai sāp, tik ļoti sāp...
Lietus līst... un līs vēl ilgi. Kur žāvēt savu piemirkušo dvēselīti?
"Atdari savu muti par labu tiem,
Kas paši ir mēmi, un visu to lietas labā,
kas ir atstāti!"
Sakāmvārdi 31,8
Inga
Plaisa starp Dieva pilnību un cilvēka grēcīgumu pastāvēs vienmēr.
Mana atziņa: Dievs neprasa no tevis pilnību. Dievs negaida, ka tu pilnībā atbildīsi Viņa standartiem. Dievs zina, ka tu nespēj dzīvot kristīgi, tāpat kā Viņš negaida, ka tu piepildīsi Viņa augstās prasības. Ja Viņš domātu, ka tu to vari, Viņam nebūtu bijis jānāk virs zemes, lai nomirtu par tevi. Bet Viņš to darīja.''(Merilina Adamsone)
..........
Esam tikai cilvēki.
Ir pagājis bezgala daudz uzdotu jautājumu un cilvēka paša savā spēkā meklētu atbilžu laiks. Liekot Dievam nogaidīt un piemirstot tik vien,kā paļāvību,esam nonākuši tur,kur esam.
Par atbildīgu un cilvēciski nenovērtējamu kalpošanu draudzē šodien pateicību sava un draudzes vārdā mācītājs Ilgvars Matīss izsaka Līgai Žīgurei,Vijai Šūpolai,Līgai Krevicai,Normundam Mazūram, Anatolijam Savickim un it īpaši draudzes priekšniecei Evijai Samsonei.
Pateicības vārdi, situācijas skaidrojums,pārdomas...
„Kungā vienmēr ir krusts, grūtības kaut ko paveikt. Kungā vienmēr ir mīlestība, kas mūs pavada ar lēnprātību. Nebūt tiesnesim! Mums, kristiešiem, piemīt kārdinājums rīkoties kā likuma sargiem: iziet no grēka spēles un no žēlastības, it kā mēs būtu eņģeļi… Nē! Un tas ir tas, ko saka Pāvils: „Lai nenotiek tā, ka sludinādams citiem, pats tieku atmests”. Un kristietis, kurš kopienā nepiekopj arī brālīgu aizrādīšanu – mīlestībā, patiesībā un pazemībā, ir atmestais. Viņš nav spējis kļūt par nobriedušu kristieti. Lai Kungs mums palīdz šai brālīgajā kalpošanā, kas ir tik skaista un tik sāpīga, palīdzēt brāļiem un māsām būt labākiem, un lai vienmēr palīdz to darīt ar mīlestību, patiesību un pazemību!”(pāvests Francisks)
Paldies draudzes māsai Ivetai Zvirgzdiņai,kura šobrīd uzņemas būt par draudzes vadītāju.
Lai ik diena nes svētīgu pamācīšanu no Debesīm un māku to sadzirdēt...
.........
"Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem, Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā" (Pāvila vēstule Titam 3:4–5).
Nesiet cits cita grūtumus.(Gal.6:2)
Ceturtdien, 20.oktobrī, Bībeles stundā skatījāmies kinofilmu „Labie meli.” Labie meli? Vai gan vērts būtu noskatīties kinofilmu ar šādu nosaukumu? Atbildi uz to sniedz pati kinofilma, kas patiesībā ir stāsts gan par cilvēku sāpēm un ciešanām, gan par ticību Dievam, gan par cilvēku kā sabiedrības indivīdu un, protams, par cilvēciskajām jūtām – atbildību, draudzību, nesavtību, vienaldzību un, protams, lielāko no tām - mīlestību. Filma mūs aizved uz tālo kontinentu Āfriku, kur tobrīd Sudānai pāri veļas cilvēkam nesaprotamais un bezjēdzīgais pilsoņu karš, kurā nekam un nevienam nav nekādas vērtības. Mazās cilvēkbērnu sirdis, arī šī bezjēdzīgā kara šausmās paliek skaidras un tīras, jo jau šūpulī tajās ir ieliktas vērtības, kas iemācījušas no mazām bērna dienām – mīlēt, būt nesavtīgam un atbildīgam par savu tuvāko. Bērni, kas kara šausmās palikuši bez vecākiem, dodas daudzu tūkstošu km garā ceļā, lai glābtos no kara un atrastu jaunu mājvietu, mierā un drošībā, un tobrīd vecākais no brāļiem uzņemas atbildību par pārējiem. Ilgs un bīstams ir šis ceļojums, kurš nav pa spēkam visiem – kāds paliek pusceļā, kādam pietrūkst pavisam nedaudz..
Bēgdami no kara briesmām un nežēlības, tomēr arī šajā ceļā tie atkal ar to sastopas aci pret aci, un brīdī, kad šķiet – tikai vēl pavisam nedaudz palicis – vienam no brāļiem, daudz nedomājot, nākas uzupurēties citu labā, nododot savu dzīvību naidīgu un nežēlīgu kareivju rokās. Tā mirklis atkal izšķir bērnus - vecākais no tiem paņemts gūstā, bet ceļu turpina un sasniedz bēgļu nometni – trīs brāļi un māsa. Kā tālāk attīstās notikumi, kas notiek ar bērniem, kas izciešot visas kara šausmas un ceļa grūtības, arvien paliek uzticīgi savai ticībai uz Dievu, to pavēsta tālākie notikumi, līdz pat tam brīdim, kad meli, kas lielākoties ir postoši un ļauni, šajā stāstā izrādās – labi – un ne tikai. Patiesi - tie ir meli kā uzupurēšanās, kas tikai otru mīlot ar augstāko Dieva un cilvēkmīlestību, ir iespējama – atsakoties no visa savā dzīvē, dot iespēju otram – jaunu, daudzsološu un nesalīdzināmi labāku nākotni – jaunu dzīvi.
Skatoties šo filmu, neviļus rodas jautājums – kāds ir cilvēks? Cik daudz mēs nesavtīgi spējam dot otram prieku, mīlestību, rūpes, neprasot un negaidot par to nedz pateicību, nedz atlīdzību un reizēm saņemot pat mīlestību vien sīki sadrumstalotu un izbārstītu starp ikdienas darbiem un nevaļu. Rainis savulaik teicis: „Gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams.” Vai sekojam šiem ideāliem savās dzīvēs, vai esam vairāk devēji vai tomēr ņēmēji, vai varbūt esam kaut kur pa vidum, jo tā ērtāk un vieglāk? Tas ir stāsts, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu, bet liek paraudzīties arvien gan uz sevi, gan savu sirdi… kāds esmu es?
Afrikāņu sakāmvārds vēsta:
Ja vēlies iet ātri, ej viens.
Ja vēlies iet tālu, ej kopā.
Mēs varam iet ātri, nerēķinoties ar citiem, bet nonākt ne pus tik tālu, cik tad – ja iesim kopā – priekos un bēdās, ticībā un paļāvībā, un iepazīsim to, ko var sniegt kopība un patiesa brāļu un māsu mīlestība Kristū! Lai Dievs dod mums katram to iepazīt un piedzīvot savās dzīvēs!
Nāciet uz Bībeles stundas kinofilmu vakariem katra mēneša pēdējā ceturtdienā un piedzīvosiet brīnišķīgas atklāsmes savai ticībai un dzīvei!
Atvēliet savu laiku labam kino Bībeles stundas kinovakaros! Uz tikšanos!
Inga
Kas ir "Labie meli?"
Šo ceturtdien Bībeles stundas kino vakarā noskatījāmies kinofilmu "Labie meli." Tā ir kinofilma, kas ne vien skatāma acīm, bet arī - ar sirdi. Aizkustinoša, tā sasilda gan noskumušu un izmisušu sirdi un prātu un domāt liekoša. Un kādā brīdī iespējams ir katram rast atbildes uz jautājumiem: kāds tu esi bijis? kāds esi? un kāds gribi būt - darbabiedrs, ģimenes loceklis, kristietis draudzē? Vai esi cilvēks, kas viens pats virzās uz priekšu lielā ātrumā un ar lieliem panākumiem? Vai tomēr ej kopībā ar saviem mīļajiem ģimenē, ar māsām un brāļiem Kristus draudzē un ar daudziem kā labās vēsts nesējs un iepriecinātājs, lēnām, bet kopā - ticot, cerot un mīlot!
Noskatieties kinofilmu "Labie meli" un daudz uzzināsiet par sevi!
Iveta Z.