1. Kas ir Alfa kurss? Vai kāds to vēl nezina? Nu jau gandrīz 100 mūsu mazās pilsētas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja baudīt un iepazīt kristīgās ticības pamatus Alfa kursa vakaros, ko rīkojusi Gulbenes Ev. luteriskā draudze.

    Kā Kristus pats nāk pie mums katra – savā laikā un vietā, tā mēs – Viņa labie draugi – ejam pie tiem, kas Viņu meklē, kas atver savas sirds durvis, kas ir piekusuši un varbūt pat zaudējuši cerību… Rīkojot atkal un atkal Alfa kursu savā draudzē un pilsētā, mūsu motivācija arvien rodama vēlmē dalīties it visā labajā un svētīgajā, ko paši esam saņēmuši, saukdami sevi par Viņa mīļajiem bērniem. Nu jau ir izskanējuši visi arī 6. Alfa kursa vakari, kas šoreiz aizritējuši Jauniešu centra “Bāze” telpās. Katrā no šiem vakariem ir bijusi iespēja dzirdēt kristīgo vēsti par dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Vai dzīvē ir kas vairāk? - tas ir tikai viens no jautājumiem, uz kuru tiek sniegtas atbildes Alfa kursa vakaros. Ja arī tu meklē atbildes uz savas dzīves svarīgākajiem jautājumiem vai arī vēlies uzzināt ko vairāk par Alfa kursu – tas atkal būs iespējams, kad patiesā Kristus mīlestībā uz saviem tuvākajiem – mēs luterāņu draudzes kalpotāji atkal kalposim Alfa kursā tieši jums – katram, kas to vēlēsies.

    No sirds pateicamies - Jauniešu centra “Bāze” atsaucīgajam darbinieku kolektīvam – par laipno un atsaucīgo mūsu Alfa kursa uzņemšanu savās telpās! Un ticam, ka mūsu kalpošana nes svētību ne vien mūsu dalībniekiem un kalpotājiem, bet ka tā sniedzas daudz tālāk par cilvēka prātu un saprašanu. Un kā Dieva Vārds saka: “Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!” (Ebrejiem 13: 2) Paldies! Lai arī turpmāk jūsu nams sniedz daudz laba un svētīga katram, kas tajā iegriežas!

  2. Pavasara talka...

    Viens stūrītis Latvijas atkal ir sakopts.
    Nav kauns, ka debesis skatās.(J.Baltvilks)
    ------
    Paldies visiem,visiem,visiem talkotājiem!

  3.  Talkojam arī mācītājmuižā un ceram, ka šī vieta atkal mirdzēs savā godībā....kā senos,skaistos laikos.Vismaz tīrības ziņā. Taču līdz tam vēl simtiem talkas talkojamas...

  4. “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23)

    Paldies vīriem- Gunāram Kazākam, Mārcim Jurciņam, Mārim Kazākam, Raimondam Zeiļukam, Mārim Birzniekam, Jānim Aišpuram, Madaram Ivaščenko, Aināram Vosam, Jānim Bitem,arī mācītājam Ilgvaram Matīsam, kuri izbrīvēja laiku un cītīgi strādāja draudzes mežā,lai sagādātu malku baznīcas apkurei. 
    Darbi pie meža sakopšanas vēl turpināsies.
    Paldies draudzes māsām Līgai Ievānei un Santai Jurciņai par siltu pusdienu sarūpēšanu čaklajiem strādniekiem.

  5. Kristus mīlestība – bet ne jau vārdos…

    To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
    Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.”    Jņ 15: 11-12

    Nu re! Vēl viens darbiņš padarīts! Tā gribas priecīgi izsaukties! Un tā patiešām ir… vēl viens Alfa kurss mūsu draudzē ir noslēdzies, tas pēc skaita šoreiz V. Lejasciema cilvēkiem un mazajai Lejas draudzei šoreiz par svētību, jo V Alfa kurss, ko organizēja Gulbenes draudzes mācītājs Ilgvars Matīss kopā ar draudzes kalpotājiem, norisinājās Lejasciemā - Lejas draudzē. Lai cik varbūt sākumā tas likās maz iespējami un šķita, ka visam ir tik daudz šķēršļu un grūtību, un dažbrīd pat radās šaubas, vai mūsu lēmums rīkot šo Alfiņu Lejasciemā ir pareizs… nu tas jau ir aizritējis un noslēdzies. Un patiesi – Dievam nekas nav neiespējams – visa pietika, ar visu tikām galā un atkal kopīgi kalpojot varējām patiesā priekā piedzīvot to, kā kādi no mūsu līdzcilvēkiem – tika pievesti Jēzum. 
    Mazā Lejas draudze, kurā arī kalpo mācītājs Ilgvars Matīss, visu Alfiņas laiku bija dzīvības un rosības pilna, un nu arī mums – Gulbenes draudzes kalpotājiem - tā kļuvusi par otrām mājām… Katru trešdienas vakaru tās logos gaiši mirdzēja gaisma, kas aicināt aicināja ienākt, sasildīties un palikt… Te katru trešdienu uz vienkāršas malkas plīts vārījās Alfiņas zupa, kuru čaklās saimnieces katru vakaru bija izvārījušas gardin gardu un katrreiz citādu. Un katru trešdienu valdīja miers, prieks, laipnība, patiesa Kristus mīlestība un katrreiz izskanēja vēsts par Jēzu Kristu – vienīgo un patieso. Tik daudz te saņemts un tik daudz te dots… bet ieguvēji gan devēji, gan saņēmēji.
    Mazliet skumīgu prātu vērš Alfiņas noslēgums, jo kā apliecināja paši dalībnieki – pietrūks šo trešdienas vakaru, kurā ikviens jutās gaidīts, mīlēts un vajadzīgs. Un tiešām var šķist – viss beidzies, viss piepildīts! Taču labā vēsts ir tā – ka patiesībā Alfiņas noslēgums ir kaut kā jauna – labs sākums… jo mūsu iemīļotajiem dalībniekiem, kas izlēma kristīties pēc šī kursa, dzīve kopā ar Jēzu būs kā nebeidzams piedzīvojums ikdienu. Un mēs solāmies paturēt viņus savās sirdīs un vest soli pa solim tālāk ticības ceļā. Lai tā rosība, kas te valdīja katru trešdienas vakaru vairāku mēnešu garumā, ir par svētību šim namam, ka te katrs noguris, izmisis vai izslāpis ceļinieks var piestāt un palikt… un nams arvien pildītos ar Kristus gaismu!

    Pateicība - katram, kas ar vislielāko cilvēkmīlestību un pašaizliedzību kalpoja V Alfiņā Lejasciemā, un Pateicība - katram mūsu mīļajam Alfiņas dalībniekam! Paldies, ka jūs bijāt un paliekat kopā ar mums! Pateicība Dievam - par visu, ko Viņš mums dod un dāvā kā saviem mīļajiem bērniem, ar ko varam būt un pastāvēt šajā laikā un šajā kalpošanā! 
    P.S. Alfiņa ir kaut kas, ko grūti izstāstīt un ietērpt vārdos, bet tajā piedalīties, ir ļoti brīnišķīgs un neaizmirstams piedzīvojums! Izmēģini arī tu!

  6. "Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu. " (Psalms 3:4)

    Pateicība Dievam par mūsu draudzes māsai LĪVIJAI ZELČAI piešķirtajiem 80 dzīves gadiem.
    Draudzes paldies par ilggadīgu kalpošanu. 
    Katrs no mums atceras,kā Dievnams mirdzēja - Līvijas un viņas draudzenītes Birutas kopts. Cik atbildīgi un centīgi tika uzturēta kārtībā baznīcas apkārtne visos gadalaikos,nesūdzoties ne par nogurumu,ne nespēku! Kā piemiņā silti mirdzēja svecītes viņu darinātajā DVĒSEĻU VAINAGĀ ik gadu Mūžības svētdienās. 
    Paldies par padomu,par ierādīto darba tikumu.Par izaudzētajiem skaistajiem ziediem Dievnama rotāšanai.
    Lai Dievs dod spēku un veselību arvien mums būt kopā!

  7. 10.decembrī mūsu mācītājs Ilgvars Matīss viesojies Kalnciema - Klīves draudzē. Tā ir pirmā draudze,kurā viņš uzsācis kalpot,būdams Evaņģēlists.
    Senā baznīca atjaunota.
    Kā atzīst mācītājs:''Draudze,kuras kodols ir spēcīgi vīri.Maziņa,bet ar stipru ticību,Kādu laiku tur nenotika dievkalpojumi,jo bija bīstams stāvoklis. Jumta konstrukcija turējās tikai uz Dieva žēlastības.''
    Daudz padarīts un daudz vēl darāma.Iecerēts atjaunot arī dievnama ērģeles.
    Šī baznīca atrodas tuvu vēsturiskajam Tīreļpurvam, Ložmetējkalnam. Pie baznīciņas - Ziemassvētku kaujās kritušo atdusas vieta.

  8. ''...ar uzticību tu visu esi darījis'' (Jāņa 3.vēstule : 5) 


    Sveicam INU ŠTERNU ar piešķirto LELB apbalvojumu ''UZTICĪBAS VAIROGS''!
    Lai lappuses no draudzes vēstures albumiem vēl un vēlreiz apliecina pašai Inai - kopīgu brīžu ir bijis bezgala daudz. Esam pateicīgi par kalpošanas patiesumu ilgu gadu garumā.

  9. Reformācijas 500-gades Dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā- 28.oktobrī.

  10. Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas! Stāvēt pie Dieva nama sliekšņa ir labāk nekā mājot bezdievības mājokļos!
                                                                                                                                    (Ps 84:11)

    30.09.2017 notika Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas, kā Daugavpils diecēzes Prokatedrāles atklāšanas un Daugavpils diecēzes 10 gadu pastāvēšanas pateicības dievkalpojums. 
    Dievkalpojumu vadīja bīskaps Einārs Alpe, bīskaps Pāvils Brūvers, prāvests Magnuss Bengtsons un mācītājs Mārtiņš Vaickovskis. Tāpat svētku dievkalpojumā piedalījās diacēzes garīdznieki, kā arī pārstāvji no Pareizticīgo un Romas Katoļu konfesijas, diacēzes draudžu locekļi un viesi. 
    Sirsnīgā atmosfērā tika svinēts pateicības dievkalpojums un pienesta pateicība Dievam par aizvadītajiem 10 gadiem kopš pastāv Daugavpils diacēze un par nestajiem augļiem, kas veicinājuši diacēzes un draudžu izaugsmi. 
    Apsveikumos tika teikti sirsnības un pateicības vārdi visiem kas iesaistīti kalpošanā ar vēlējumu, lai kopīgajā evaņģēlija pasludināšanas darbā, Dievs dod spēku nest labo vēsti visā sabiedrībā ar vien plašāk, kas stiprina, dod cerību, mierinājumu un sniedz dvēseles pestīšanu Jēzū Kristū, caur kuru aug vesela un stipra sabiedrība.

    Māc.I.Matīss

  11. Kopā svētkos ar mūsu Olģertu un Gitu Vosiem.
    Visus šos- vairāk kā 65 gadus - abi gaviļnieki bijuši draudzē. Spēka gados aktīvi un pašaizliedzīgi kalpojuši.Gita vairāk kā 20 gadus dziedājusi korī,Oļģerts 24 gadus bijis pērminderis,par ko 2013.gadā,Dievnama 170.jubilejā,saņēmis LELB īpašo apbalvojumu ''Uzticības vairogs''.

  12. Šodien- 24.septembrī visi tikām aicināti uz Dievkalpojumu Apes Svētā Mateja ev.luteriskajā baznīcā.
    Apes draudzē tika svinēta 3.gadu baznīcas jubileja un pasniegts amata krusts palīgmācītājam Vilnim Sliņķim. 
    Dievkalpojumu vadīja Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe.
    Prieks,ka svētkos varējām būt kopā.

  13. 23.septembris- sestdiena
    -----------
    No visām iespējām – izvēlēties tikai vienu.

    “Citu pamatu neviens nevar likt kā to,
    Kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus.”
    (1.Kor.3:11)

    Ikdienas izdarām izvēles – daudz un dažādas. Arī šajā dienā bijām izvēles priekšā – doties pārgājienā – svētceļojumā vai izmantot citas iespējas. 
    Starp visām svētīgajām lietām, kas notiek mūsu draudzē, šoreiz devāmies neierastā pārgājienā – svētceļojumā. Devāmies ceļā, lai klusumā, mērojot ceļus, pārdomātu un gūtu atziņas par Kalna sprediķa svētībām.
    Savā Kalna sprediķī Jēzus par svētīgiem sauc gan garā nabagos, gan tos, kam bēdas, gan lēnprātīgos un žēlsirdīgos, gan sirdsšķīstos un miera nesējus… Kas tie ir un kādi tie ir? Tie bija jautājumi, uz kuriem meklējām atbildes dienas garumā. 
    Cik kilometru mērojām kājām? Neviens to īsti nezina, un ne jau tas bija būtiskākais… Būtiski bija tas, ka to, ko paveicām šajā dienā – mēs paveicām kopīgi. Gan mērojām ceļus, rūpējoties un uzmundrinot viens otru, gan dalījāmies visā, ko sajutām, ko redzējām un arī savās gūtajās atziņās. Šī diena – atšķirībā no daudzām citām, bija tāda, kuru centāmies piedzīvot klusumā… Viegli tas nenācās mūsu mazajiem ceļotājiem… jo izprātot kaut ko un skaļi to neizpaust, bija pagrūti viņiem – jo piedzimst doma un tai seko vārds... Tomēr tas mūsu klusumu traucēja tikai nedaudz… jo klusums, ja tas ir, tas sākas katrā pašā... 
    Kā vēl šajā dienā veicās mūsu mazajiem svētceļotājiem – Enijai, Dacei, Martai un Matīsam? Īsumā raksturojot - nedaudz piekusuši, brīžam piedzīvojuši vājuma brīžus, bet pāri visam laimīgi, dzīvespriecīgi un nenogurdināmi... Matīss, kādā atelpas brīdī pauda savu dienas atziņu, teikdams, ka esot domājis, ka jau pusceļā būšot piekusis un palikšot ceļa malā sēdēt, bet Dievs devis spēku un viņš varējis izturēt… Tik patiesi izskanēja šie vārdi no bērna mutes un laikam lielākais, ko mazais cilvēks savā vienkāršībā var paust. Tomēr pat dienas izskaņā viņu neizsīkstošais prieks un delverības gars vēl nebija izsmelts… Ak, cik bieži mums pietrūkst viņu dzīvesprieka un neizsīkstošās enerģijas…
    Mēs, nopietnie pieaugušie…, kas šodien mērojām daudzos km, ejot pāri pļavām un mežiem, kalniem un pakalniem, esam tie – garā nabagie, tie - kas atzīst savas dvēseles nabadzību Dieva priekšā, un savai dzīvei esam iemantojuši sev nozīmīgu atziņu – bez Dieva es nevaru… Un tam nav nozīmes, kas katrs esam pasaulīgajos ceļos – skolotājs, profesors, mācītājs vai vienkāršs cilvēks… visi un katrs vēlamies būt laimīgi, bet šajā pasaulē tādi varam būt vienīgi kopā ar Kristu. Un atzīstot savu dvēseles nabadzību un ieaicinot Kristu kā savas dzīves un dvēseles iepriecinātāju, esam patiesi priecīgi brist pa pļavām, mežiem, mērot saules pielijušos, putekļainos lauku ceļus un būt laimīgi… laimīgi no saules un vēja pieskārieniem, laimīgi no mirkļiem, kuros mums piederēja viss – zeme zem kājām, debess virs galvas, vēja šalkoņa, ezeru ņirboņa… laimīgi no patiesuma. Jo šajos mirkļos kopīgi lasījām Dieva radītajā Dzīvības grāmatā, kurā it visā ir klāt arī Viņš pats un piepilda mūs ar savas dzīvības garu un prieku par to… Tik liels un neiedomājami varens ir Dievs, un vēl neiedomājami lielāks ir prieks sajust Viņa klātbūtni. 
    Sirsnīgs – PALDIES – mūsu draudzes mācītājam Ilgvaram Matīsam, par šo svētīgo, kopīgi piedzīvoto dienu! Lai sekošana Kristum ir allaž par svētību daudziem!

    Pateicībā,
    māsa Kristū 
    Inga

  14. Tā - Lutera dienas ģimenēm 8. – 10. septembris.

       Turpinot mūsu draudzes tradīciju, pēc māc. Ilgvara Matīsa pamudinājuma, trīs mūsu draudzes jaunietes – Alise, Karīna un Ieva sasparojās un saplānoja Lutera dienas ģimenēm. Tās norisinājās mūsu dievnamā 8. – 10. septembrim.

       Tas bija laiks, ko īpaši  veltījām, lai paraudzītos uz tiem tālajiem notikumiem, kuriem pateicoties – varam būt ticīgi un varam saukt sevi par luterāņiem, zinot – ka mūsu drošais pamats ir Jēzus Kristus. Klausījāmies 3 dažādas lekcijas, tikām rosināti domāt un meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem – gan par tēvu lomu un atbildību ģimenē, gan par mūsu Debesstēvu un to, kā Viņa prāts un žēlastība ir pie katra no Viņa bērniem.

       Īpaši bija padomāts par mūsu jaunāko draudzi – kas ar prieku darbojās gan radošajās darbnīcās, gan aizrautīgi sacentās dažādās spēlēs un stafetēs. Tā visi kopā – lieli un mazi, veci un jauni – mēs bijām kopā šajās dienās, lai atcerētos un turētu godā tos notikumus pirms 500 gadiem.

       Dedzīga darbošanās un kopīgā kalpošana šajās dienās – bija kā atgādinājums tam, ka katra kristieša kalpošana sākas savā mazajā draudzē – ģimenē. Un ja tajā mēs iemācāmies kalpot ar mīlestību, tad arī draudzē, Dieva namā – mēs esam tie, kas kalpo savam tuvākajam ar prieku, ar pateicību – sevi aizliedzot, bet Dievu godājot. Svētīgas bija šīs dienas, un viss – ko saņēmām, ko baudījām, ko paveicām un ko ieguvām. Vēl ilgi izveidotā kompozīcija dievnama pakājē – Lutera roze – priecēja mūs pašus un arī daudzus citus. Pateicība, Dievam par visu!

       Svētdien, 10.septembrī, ar dievkalpojumu noslēdzās Lutera dienu pasākums ģimenēm. Paralēli tam izskanēja arī Eiropas kultūras mantojuma dienas Gulbenē, kam īpašu krāsu piedeva Cēsu baptistu draudzes zvanu ansambļa koncerts. Šo dienu ietvaros tika atklāts Mārtiņa Lutera piemineklis pēc restaurācijas, tēlnieks Ivars Drulle. Pie baznīcas tika uzsliets karoga masts, kurā pasākumam par godu tika uzvilkts Eiropas, bet turpmāk atradīsies mūsu valsts karogs. Un pirmo reizi dievkalpojumā - tika iedegtas jaunās dievnama lustras. Divas - kā tas bijis, pirms kara laikā, kad dievnams tika sagrauts. Un ērģelniece varēja spoguļoties svaigi nokrāsotās balkona grīdas spozmē... Tik daudz ''dāvanu''. Pateicība Dievam!

        Šobrīd jau ir saņemta - mākslinieka Ivara Drulles sagatavotā ''pieminekļa restaurācijas pase'' - t.i. veikto darbu secība un detalizēts apraksts. Tas ir ļoti detalizēts, ilustratīvs materiāls, ar kuru visi interesenti var iepazīties.


    --------------------------------------------------------------------------
              Mārtiņa Lutera pieminekļa Gulbenē restaurācijas pase: Gulbenē esošais Lutera piemineklis ir izgatavots Vācijā, Berlīnes piepilsētā Šarlotenburgā. Par to liecina zīmogs pamatnē. Uz tā rakstīts “E . March Sohne Charlottenburg bei Berlin”. Internetā izdevās atrast vēl vienu tieši šādu Lutera pieminekli Vācijā. Tas atrodas Frankenburgā, Saksijā. Ir zināms, ka fabrika, kurā ražoja skulptūras un dekorus, pārstāja darboties 1902. gadā. Spriežot pēc “E. March Sohne” kompānijas attīstības, kas aprakstīta Vikipēdijas vācu lapā, Gulbenē esošais piemineklis ir veidots (atliets) laikaposmā no 1870.-1902. gadam. (vēstures dati: zināms, ka piemineklis uzstādīts 1883.gadā,uz M.Lutera 400. jubileju).

     

  15. Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi, dažāda veida Dieva žēlastības namturi.
    1 Pēt.4,10
    Esam pateicīgi,ka varējām būt kopā ar mūsu brāli JĀNI ZVIRGZDIŅU dienā,kad svētku dievkalpojumā viņš Dieva un LELB priekšā deva savu svinīgo solījumu kalpot Evaņģēlista amatā. 
    Paldies viesiem- visu to draudžu pārstāvjiem,kurās Jānis kalpojis pēdējā laikā. Tā bija priecīga satikšanās.
    Šī bija īpaša diena gan Gulbenes draudzei,gan visai LELB,jo atkal kādam no mūsu vidus Dievs ir vēlējis būt līdzdalīgam Evaņģēlija sludināšanā.
    Lūgsim un gaidīsim no Jāņa liecību par noieto ceļu līdz šai dienai. 
    Vēlēsim Dieva doto svētību nest sirdī vienmēr.
    Sveicam arī Jāņa vistuvāko cilvēku- Ivetu un esam pateicīgi par nebeidzamo atbalstu!
    Lai Dievs jūs savās rokās nes...
  16. Pavasara talka.

    Mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.(Ef 2:10)

    Ar rīta lūgšanu sākās LIELĀ TALKA 2017 mūsmājās.
    Šogad darbojāmies divās grupās.
    Vīri devās uz Mācītājmuižu,pārējie palika sakopt baznīcas apkārtni. 
    Arī pašā Dievnamā šobrīd jau notikuši lieli pārvērtību darbi- nomainīti gandrīz visi logi un pamazām tiek noņemts sienas krāsojuma vecais slānis. 
    Pateicība Dievam par visu,ko izdevies paveikt.
    Arī laika apstākļi bija tieši tik piemēroti,lai varētu lielāko daļu baznīcas parka iztīrīt.
    Paldies visiem,visiem,kuri izbrīvēja sestdienu kopīgam darbam.
    Visu talcinieku vārdā paldies ''virtuves meitenēm''- Ivetai,Līgai un Vijai- par gardo zupu pusdienās.
    Šīs talkas aprīlī ir kļuvušas par tradīciju. 
    Sirsnīgs paldies arī 2.vidusskolas skolēniem un skolotājiem,kuri ik pavasari piedalās baznīckalna sakopšanā.

    .....

    Skumjāka aina ir vēsturiskajā MĀCĪTĀJMUIŽĀ.
    Draudzes vīri visu dienu strādājuši,lai sakoptu kaut nelielu daļu teritorijā,kuras likteni ilgus gadus draudze nevarēja ietekmēt.
    Pēc ugunsgrēka pagājušajā gadā padomju laikā iemitinātie iedzīvotāji pārcelti uz citām dzīvesvietām.
    Palicis pāri tas,ko par kultūrslāni pat grūti nosaukt. 
    Šobrīd būtiskākais ir sakopt vietu,kuras skaistums un godība simt gadus sirmā senatnē bijusi izslavēta tālu aiz mūsu novada robežām. 
    Viena talkas diena šeit ir daudz par maz.Talkosim vēl un vēl.

  17. Kur laiks steidzas lēnām…

    ''Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem." Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam.'' (Mt. 4:18-20)
    „Kad Jēzus aicināja zvejniekus līdzi, viņiem patiešām bija jāatstāj visa līdzšinējā dzīve. No mums Jēzus to neprasa. No mums Viņš prasa sekot Viņam līdzi ne vairs uz konkrētām vietām - Viņš ar mums var būt jebkur, tādā ziņā mēs esam daudz priviliģētākā stāvoklī kā Viņa divpadsmit mācekļi. Sekot Jēzum un būt par cilvēku zvejnieku ir divi nenošķirami aicinājumi. Tā ir paša izdomāta ticība, ja savās domās tu Viņam seko, taču citiem par Viņu neko neatklāj. Jēzus vēlas, lai tu savu ticību nepaturi tikai pie sevis, bet lai tu zvejo citus neticīgos un arī Viņiem atklāj Kristus vēsti, un esi ar viņiem kopā.” – Mācītājs Ilgvars Matīss
    Kalpot Alfa kursā tiek aicināts katrs, kura sirdī iedegas vēlēšanās dalīties un liecināt par sastapto Jēzu savā dzīvē, iedegas dedzībā – kalpot tuvākajiem ar mīlestību, ar laipnību, sirsnību un klātbūtni. Tā mūsu draudzē jau rit 4.Alfa kurss, un tikko aizvadīta šīs Alfiņas Svētā Gara nedēļas nogale Kalna skolā. Vieta, kur tik ļoti vēlamies atkal un atkal atgriezties, kur tik vienkārši ir būt un sajust Dieva Gara klātbūtni gan kalpotājos, gan vārdos, domās, lūgšanās, klusumā, dabā un visā, kas ir klātesošs te. Šoreiz te pulcējāmies kuplā pulkā - gan Alfiņas kalpotāji, gan dalībnieki -lai kaut uz mirkli aizmirstu pasauli, kurā arvien virmo steiga un nevaļa, bet pakavētos miera un mīlestības oāzē. Dieva mīlestība ir bezgalīga un neaprakstāma, un tieši tik brīnišķīgs ir šis laiks, ko pavadām kopā – gan lekcijās par Svēto Garu, gan kopīgās lūgšanās un sadraudzībā. 
    Šajā reizē, pēc ilgiem meklējumiem, ļauts piepildīties arī mūsu Ivetiņas sapnim - atrast ilgi meklēto Aivieksti, kura arvien nemanāmi plūdusi līdzās. Tas, kas reizēm nav pa spēkam vienam, ir iespējams, darot kopā. Arī Jēzus mums ir apsolījis: ”Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.”(Mt.18,20). Tā kopīgiem spēkiem, lielā degsmē un grūti izteicamā priekā – arī upe tiek atrasta, un tik patiess prieks ir par to - kavēties tās krastos un ļauties neredzamam Dieva pieskārienam ir tik vienkārši…
    Tāda ir bijusi kopīgi aizvadītā nedēļas nogale, kurā soli pa solim esam mācījušies tuvoties Dieva valstībai, pieņemt un iemīlēt vienam otru, ar lēnprātības un pazemības garu, ko Dievs mums māca ikvienā savā vārdā un savos apsolījumos. 
    Pateicība Dievam par visiem mīļajiem cilvēkiem un kalpotājiem, ar kuriem kopā varējām būt šajā nedēļas nogalē! Pateicība Dievam – par žēlastību, kas arvien seko mums! - Inga S.

  18. Reformācijas pēdās.

       „Kristus mīlestība mūs vada.” 2.2.Kor.5:14


         Šogad kristīgajā pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas 500. gadadiena. Simboliski par tās iesākumu tiek uzskatīts 1517. gada 31. oktobris, kad Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes. Par godu šim nozīmīgajam notikumam, pērnā gada nogalē ceļā devās izstāde “Reformācijai 500”, kurai paredzētas 68 pieturas vietas visā Eiropā. Rīgā šī izstāde bija apskatāma sestdien, 18.martā. Te dzirdējām intervijas ar labi pazīstamiem Latvijas teologiem un sabiedrībā ievērojamiem Latvijas cilvēkiem, un visas dienas garumā arī vērojām Latvijas kristīgo Baznīcu prezentācijas. Un ne tikai… ik brīdi šajā dienā mums bija iespēja redzēties un satikt sev pazīstamus daudzus kristiešus no visām Latvijas malām. Un tas lika sirdij ietrīcēties un atgādināja – cik brīnišķā audeklā mēs ieausti daudzi esam…
       Par interesantu piedzīvojumu izvērtās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vadītās ekskursijas Sv.Pētera baznīcā un Rīgas Domā. Te uzzinājām to, cik Rīgas Svētā Pētera baznīcai reformācijas kustībā bijusi īpaša loma, būtībā to dēvējot par reformācijas šūpuli ne tikai Latvijā, bet visā kādreizējā Livonijā. Un, protams, īpašs piedzīvojums mums visiem bija – iepazīšanās ar mūsu mīļo, bet godbijību un cieņas pilno Rīgas Doma baznīcu. Tik daudzus stāstus tas atklāj, ja vien ir laiks piestāt un ieklausīties. Tā kāds nostāsts atklāj to, kā radies tautas teiciens – pliks kā baznīcas žurka. Un pati teiciena vaininiece vēl šobrīd redzama Doma baznīcas mazajā kapellā.
       Noslēdzam šo dienu ar dievkalpojumu – tautā iemīļotajā Rīgas Domā, kur roku rokā kalpoja dažādu Latvijas kristīgo konfesiju un Vācijas baznīcu pārstāvji, kopīgi izlūdzoties Dievam, savam Kungam, piedošanu par - mīlestības trūkumu, nepatiesām apsūdzībām, diskrimināciju, naidu un nicināšanu, ievainoto sadraudzību, neiecietību, ticības kariem, lepnību, apspiešanu un norobežošanos. Lai šī lūgšana ir tā, kas atbrīvo mūsu sirdis no tiem daudzajiem akmens mūriem, ko uzceļam katru dienu savās domās, vārdos un sirdīs…
    Lai tava sirds vairs nebaidās:
    Tevi Dievs mīl, un Viņš tevi izglābs!

    Pateicība Dievam par šo dienu! Pateicība brāļiem un māsām par kopīgi piedzīvotajām stundām un visiem prieka un sadraudzības mirkļiem!

    Inga

  19.   Ja nu jūs esat augšāmcelti līdz ar Kristu, tiecieties pēc tā, kas augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas. Savu prātu virziet uz to, kas augšā, ne uz zemes lietām, jo jūs esat miruši un jūsu dzīvība līdz ar Kristu ir apslēpta Dievā. Kad Kristus – jūsu dzīvība – parādīsies, arī jūs līdz ar viņu tiksiet atklāti godībā
    (Kol. 3:1-4 )

    Esam kopā ar ''Luterisma Mantojuma fonda'' vadītāju Juri Uļģi sarunās un pārdomās par savām attiecībām ar Dievu.
    Paldies visiem, kuri atbalstīja pasākumu.

  20. "Piepildīt citu vajadzības, izmantojot Dieva dotās iespējas." 
    (Džona Vimbera kalpošanas definīcija)

       Tā varētu dēvēt 11.februāra dienu Daugavpilī. Dienu, kuru ziedojām, lai labi un svētīgi sagatavotos kalpošanai IV Alfa kursā. Kā to arī atgādināja apmācību lektore - Alfa kursa biroja koordinatore Iveta Ļitvina - Freimane, visas kalpošanas pamatā ir apmācības katram kalpotājam - vai tu kalpo pirmo reizi Alfa kursā vai kalpo jau atkārtoti. Visas dienas garumā mēs: 
    Iveta Z., Sarmīte M., Jeļena V., Agnese B., Inga F., Inga S. un mūsu draudzes māc. I. Matīss, noklausījāmies dažādas lekcijas - gan par to, kas ir Alfa kurss un tā pamatprincipi, gan par pastorālo aprūpi un aizlūgšanu kalpošanu un dārgāko visā – par Alfiņas sirdi – mazo grupu vadīšanu. Guvām būtisku atziņu par to, ka visas kalpošanas pamatnoteikums ir - brīvība! Brīvība - būt pašam brīvam un ļaut tādiem būt arī pārējiem! Brīvība - kas nevienam dalībniekam neuzspiež pieņemt citādus viedokļus , bet katru uzklausīt gan..., nedz arī runāt un izteikties pret savu gribu, bet katram ļauj sajusties gaidītam, patiesi mīlētam un aprūpētam no Alfiņas saimnieku - kalpotāju puses. 
    Klausoties šīs interesantās lekcijas, sapratām, cik daudz vēl mēs varam paveikt, lai mūsu Alfiņā katrs, kas atnāks – varētu justies kā mājās, no kurām negribas aiziet, bet katru reizi rast iespēju palikt un ņemt dalību…
    Sarmītei un Jeļenai šīs bija pirmās Alfas apmācības, jo vēl III Alfa kursā viņas bija dalībnieces, bet vēlēšanās atkal baudīt Alfiņas vakarus: klausīties interesantās lekcijas, būt sadraudzībā un kopā kalpošanā, ir kā pamudinājums nākt - kalpot Alfiņā un pavadīt svētīgi šos vakarus, bagātinot sevi ar labām un svētīgām lietām un kalpojot saviem tuvākajiem. Un tas ir ceļš katram, kā no Alfiņas viesa kļūt par Kristus sekotāju! Lai Dievs mūs visus vada šajā kalpošanā, un lai daudzi caur to atrod ceļu pie īstenā Dzīvības un Prieka Avota!
    Pateicība Dievam – par šo piedzīvoto dienu un tām dāvanām, ko katrs esam saņēmuši, esot šajā vietā un šajā brīdī!

    „Lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.”
    /1.Kor.2:5/

  21.    Esam saņēmuši sirsnīgu sveicienu no mūsu bijušā mācītāja Ādolfa Čopa (kalpojis mūsu draudzē no 1936.-1944.gadam) meitas Andas Grasis Amerikā.
    ------------
    ''Saņēmu no Gulbenes draudzes sveicienus Mančesteras draudzei Mīļš paldies un sveicieni arī no mūsu draudzes. 
    Mēs savu baznīcu pārdevām rumāņu draudzei un tagad īrējam no viņiem telpas . Līdz šim loti labi sadarbojamies. 
    Mūsu draudzes locekļu skaits ir mazs-ap 60-un vairums esam "cienīgos gados". Es vēl šogad darbojos kā priekšnieces vietniece, bet ar jau sasniedzu 84.ziemu. 
    Veselība ir šogad drusku klibojusi, bet visumā vēl turos labi. 
    Ja Dievs bus žēlīgs un atvēles, tad vel ceru nākošo vasaru kopā ar vienu mazmeitu apceļot Latviju un iegriezties arī Gulbenē.
    Mūsu novembra valdes sēdē draudze, atvēlēja Gulbenes baznīcas torņa fondam $200, ko nogadāšu jums janvāra mēnesī.
    Mūsu draudzes vārdā Gulbenes draudzei sekmīgu, Dieva svētītu Jauno gadu! 
    Ar sirsnīgiem sveicieniem , kristīgā mīlestībā- 
    Anda Grasis (Čops)''

    Esam pateicīgi. Ziedojums pievienots torņa fondam.
    Priecīgu sirdi turpinām saraksti. Atmiņu ir daudz.
    Arī mūsu draudzei tās ir bezgala svarīgas.
    Un- uz tikšanos vasarā!
    ------
    Ieskatam- daži foto no 1930.-to gadu izskaņas.

  22.    26.janvārī Gulbenes novada domē pulcējās iedzīvotāji, lai piedalītos konkursa „Sniegpārslu brīnumu radot” apbalvošanas pasākumā. Konkurss tika izsludināts aizvadītā gada nogalē, un tā tēma bija „Staro gaiši Ziemassvētkos”. Atsaucās 34 objektu saimnieki un pārstāvji.
    Mūsu draudze par ''Betlēmes ainiņu'' pie Dievnama Ziemassvētku laikā saņēmusi II vietu un naudas balvu 100 eiro - kategorijā „Uzņēmumu un citu sabiedrisko ēku noformējums” 
    Paldies visiem,visiem,kuri palīdzēja šo noformējumu radīt.
    Kopā esam lēmuši,ka nopelnīto naudas balvu izlietosim baznīcas izgaismošanai.

  23. Svētdien, 6.novembrī, mūsu draudzes māsas organizēja koncertapmeklējumu Alūksnē.

  24. Sniegotā novembrī saulaini sveicieni no Tezē...


      6. novembra dievkalpojumā, kā arī nedēļas nogalē, pie mums viesojās brālis Filips no Tezē kopienas Francijā. Mūsu jaunieši, augustā viesodamies Tezē, iepazinās ar brāli Filipu un aicināja viņu ciemos. 
    Šobrīd viņš ar vairākiem kopienas brāļiem organizē patiesi vērienīgu pasaules jauniešu satikšanos. Decembrī Rīga pārvērtīsies par internacionālu jauniešu galvaspilsētu. Desmitiem tūkstošu jauniešu kristīgā gaisotnē varēs sagaidīt Jauno 2017.gadu. Tezē kopiena šādu pasākumu ik gadu organizē kādā no Eiropas lielpilsētām.

    Brālis Filips uzrunā mūsu draudzi. Pamatodamies uz Lk 21:1-4 Rakstu vietu, viņš runā par iejūtību, līdzjūtību, beznosacījuma palīdzēšanu līdzcilvēkiem, mīlestību. Par to, ka bieži vien lielākais ''saņēmējs'' ir tas, kurš dod, un dažkārt kāds cilvēks ar savu lūgumu var kardināli izmainīt tavus dienas plānus, bet tev jāvar iemīlēt šo cilvēku un veltīt viņam laiku. 
    Pēc dievkalpojuma esam kopā sadraudzībā. Draudzes brāļi un māsas pavada vērtīgu laiku diskusijās.
    Paldies mācītājam Ilgvaram un arī mūsu jaunietim Emīlam par tulka pienākumu pildīšanu. 
    Jaunieši pateicībā dāvina brālim Filipam īpaši noformētu foto kā piemiņu no ceļojuma dienām augustā un vēl atkal rast laiku ciemoties pie mums.

  25. III Alfa kursa nedēļas nogale Kristiāna Dāvida pamatskolā, tautā sauktā - Kalna skolā. Nedēļas nogale - kā iespēja pabūt miera un veldzes oāzē - savai dvēselei.

    Lai Dievs bagātīgi svētī un dod mieru, prieku, spēku visiem kalpotājiem šajā skolā un neatstāj vienaldzīgu nevienu, kas šeit iegriežas kaut tikai mirkli!

  26. Reformācijas diena.

         Tradicionāli 31. oktobrī luterāņu baznīca visā pasaulē svin Reformācijas svētkus – dienu, kad mūsu ticības tēvs Mārtiņš Luters 1517. gadā pie Vitenbergas pils baznīcas vārtiem pienagloja slavenās 95 tēzes. Neatmetot neko no visa, bet paturot sirdī šīs dienas nozīmību, arī mēs - draudzes māc. Ilgvars Matīss un aicinājumam atsaukušies dr. locekļi, devāmies to svinēt kopīgā dievkalpojumā – Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē. Dievkalpojuma sprediķī mūs uzrunāja bīskaps Einārs Alpe. Tas bija kā atgādinājums mums – ikviens ir aicināts būt baznīcā un piederēt ticīgo saimei, bet katra paša izvēle un atbildība – būt un piederēt vai nogaidīt…Šī izvēle un cīņa būs aktuāla arvien – arī rīt un tiktāl, cik vien sniegsies Dieva žēlastība... Viņš mūs pulcina – tie neesam mēs, kas izšķiramies par Viņu, bet Viņš, kas izšķiras par mums: „Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus.” (Jņ. 15:16). Tādu baltu un patiesu laimības sajūtu un prieku, kas nav pasaulīgais prieks, laikam var sajust un izbaudīt tikai kristiešu kopībā – svinot kopīgu dievkalpojumu un paceļot savas sirdis uz To Kungu. Pateicība Dievam, par to, ka Viņš mūs izredzējis! 
       Pēc kopīgi piedzīvotā dievkalpojuma, tikām ieaicināti uz kopīgu sadraudzību draudzes namā. Mājastēvs Andis Lenšs ar savu kundzi bija pagādājuši siltas, garšīgas pusdienas. Te nesteidzīgā un draudzīgā gaisotnē – baudot visu, kas dots Dieva žēlastībā, klausījāmies gan mājastēva stāstītajā, gan bīskapa E.Alpes liecinātajā un mūsu draudzes māsas Aijas Daukas siltajās atmiņās par savu vīru – Jāni Dauku. Pilns sirsnīgas Dieva mīlestības bija šis laika sprīdis, ko baudījām– sarunās, liecībās, jautājumos un atbildēs. Šķiet, tie ir īpašie mirkļi, kas cilvēciski tuvina mūs vienu otram un ļauj ieraudzīt Dieva mīlestības gaismā.
       Vai jums ir gadījies sastapties ar 100 baltiem, cēliem un lepniem putniem?  100 gulbjiem? Droši vien ļoti reti! Arī mums to nācās ieraudzīt pirmoreizi, braucot mājup no Daugavpils, kāda pavisam vienkārša lauka malā.   100 -  vairāk vai mazāk, to nezinām, bet šo balto putnu saime šajā dienā bija kā brīnums, līdzīgs tam, ko piedzīvojām svinot kopīgu dievkalpojumu Dievam par godu kopā ar brāļiem un māsām Kristū Daugavpils diecēzes M. Lutera katedrālē.

    Pateicība Dievam par šo īpašo – balta miera un prieka dienu!

  27. Ar atskatu rudens talkā...

  28. Kā nepaiet garām rudenim?

     

           Katru savas dzīves dienu, mēs varam piedzīvot dažādi. Lielākoties gan arvien kaut kur steidzamies, arvien mums  ir darbi, kas steidzīgi un neatliekami jāpaveic un tā arvien - dienu pēc dienas… Un tā dienas virknējas mēnešos, mēneši gados, un reizēm tā paskrien dzīve –darot, kas darāms un uztraucoties par to, kas arvien nepadarīts…

       Kur sastapt un sajust rudeni Latvijā? Droši varu teikt – dodoties jaukā riteņbraucienā kopā ar ticības brāļiem un māsām.  Šī diena mums, 5 luterāņu draudzes drosmīgiem  riteņbraucējiem,  bija pavisam atšķirīga un īpaša. Rīta agrumā, noturot lūgšanu pie baznīcas, devāmies gandrīz 50 km garā riteņpastaigā  pa rudens ieskautajiem Latvijas lauku ceļiem. Kādi tie ir rudenī? Pilni rudens dvesmas – gan zeltainajās koku lapās, kas daudzviet jau atraisījušās un nu ieaudušās zeltraibā  rudens paklājā  - māmuļai zemei, ko  debesis uzlūkojot  – priecājas, gan bagātīgi kritušo lapu jūras smaržā – rūgtā, sīvā, aukainā.      Vērojot šīs  visbrīnišķīgākās ainavas, km aizzib ātri. Ceļā uz Jaungulbeni  piestājam karjera malā, kuru nākas iekarot gluži kā kādu kalna virsotni – šaura, biezu zāli aizaugusi nogāze un nepiemēroti kalnos kāpšanai apavi… bet uzkāpjam, izbaudām ainavu, ko radījis lielākais un dižākais mākslinieks  - Dievs, te slavējam To un pateicamies. Te gribas brīdi palikt, uzkavēties un ieslēgt dziļi sirdī to, ko acis redz un bauda. Cik brīnišķīga ir pasaule - Dieva radītajā rudenī! 

       Ceļš sauc mūs tālāk – traucamies uz priekšu, pa ceļam piestājot pie Ušuru ezera. Te rudens ieviesis mieru un klusumu. Šķiet arī pats ezers kļuvis rāms, mierīgs pēc vasaras steigas. Ieelpojam rudeni – tā mieru, klusumu un pēc brītiņa riteņojam tālāk – esam rudenī caur un caurēm. Traucamies cauri zeltīto ozolu alejai, un nav nekā patiesāka, nesamākslotāka par to, ko radījis Dievs. Šķiet, tieši te,  dvēsele tiecas augšup, lai līdz ar eņģeļiem – teiktu un slavētu Kungu par krāšņumu un mīlestību, ko visā Dievs ielicis par iepriecinājumu cilvēkam.

        Jaungulbenes baznīcā noturam pusdienas lūgšanu un tālāk dodamies uz doktorātu, kur mūs mīļi  un sirsnīgi uzņem un paēdina. Te sarunās ar mājasmātēm dalāmies liecībās. Un lielākā no atklāsmēm -  lai patiesi ieietu Debesu valstībā, mums katram savā ticībā jābūt kā mazam, naivam bērnam, arvien spējīgam ticēt acīm neredzamajam, bet noticēt un ļaut savā ticībā brīnumiem notikt un dalīties ar tiem. Liels ir Dievs – ne mūsu darbi un nopelni! Kad esam  ieturējuši pusdienas un pārrunājuši kādas ticības lietas, laiks posties tālāk. Uzsākam mājupceļu, pa ceļam vēl iegriežoties Vecstāmeros, kuru saimnieks ir daudzināts mājas vīna darinātājs. 

       Kā tas nākas, ka „kāpt kalnā” – dzīves un karjeras, ir patīkami un viegli, bet ripot pa ceļu, kas vijas pret kalnu – ne pus ne tik viegli, ne patīkami, savukārt kad dzīvē nākas ripot no „kalniņa lejiņā”, tas ne vienu pašu brīdi nav tik patīkami, kā tad, kad laidies no kalniņa lejā  pēc tam, kad tikko esi grūti pūlējies, lai tajā tiktu augšā. Bet lai novērtētu, cik jauki ir ripot pretī rudenim,  vispirms ir jātiek kalniņā… Tā km sarūk - gan laižoties no kalniņiem lejā, gan lēnām un pārvarot grūtības minoties  pret tiem. Diena ir bijusi brīnišķīga, gan vērojot skaisto, rudens izgreznoto, dabu, gan esot kopā un daloties priekā un pateicībā par visu redzēto, sajusto un dzirdēto. Kā tāls, rudens atvadu sveiciens virs mūsu galvām atskan zosu raidītie atvadu vārdi ilgajam ceļam – uz tikšanos! Uz tikšanos - sakām arī mēs viens otram, mūs katru kāds kaut kur gaida un priecāsies atkal satiekot! Diena ir bijusi rudens krāšņuma, zelta un patiesa prieka pielieta, ar to arī dalīsimies!

     

    Vismīļākais un vissirsnīgākais – PALDIES – mūsu draudzes mācītājam Ilgvaram Matīsam, par brīnišķīgo ideju – draudzes riteņbraucienu! Lai Dievs dod spēku un prieku kalpot savā draudzē un draudzes ļaudīm!

    Pateicība Dievam, par visām redzamām un neredzamām lietām!

  29. Ieskanējies III Alfa kurss mūsu draudzē.

     

           Ikreiz, kad apņemamies pagodināt Dievu ar savu kalpošanu, jāpieņem, ka pāri mūsu saprātam un spēkiem pāri stāv Tas, kuram visas lietas ir iespējamas, bet kura varā ir arī mūs pārbaudīt.. Tā arī mēs, pieņemdami izaicinājumu un uzdrošinādamies rīkot savā draudzē III Alfa kursu, savā kalpošanas un gatavošanās ceļā, tikām pieredzējuši dažādus šaubu mirkļus. Dievs pārbauda, bet arī stiprina un atbild tiem, kas Viņu piesauc  un uz Viņu paļaujas.

        Klāt 21. septembris, III Alfa kursa ievadlekcijas vakars. Neticami, bet visi šķēršļi nu ir pārvarēti! Un tagad atliek vien gaidīt uz Dieva brīnumiem, un tie neizpaliek! Šovakar sagaidām  kuplu dalībnieku pulku– Pateicība Dievam! un vakars var sākties! Muzikālu apsveikumu mums  šoreiz sniedz  Evelīna un Līva Lillija, kuru dziedātajās dziesmās gribas aizmirsties un ļauties sapnim liegam …

        Lēnām viesi iejūtas vakara ritējumā – pēc sadraudzības un kopīgi baudītās maltītes, interesanti un vērtīgi ir ieklausīties māc. Ilgvara lekcijā, kurā viņš atbild uz jautājumu „Vai dzīvē ir kaut kas vairāk?” Ticiet un jūs zināsiet, ka ticība nav garlaicīga un bezjēdzīga, bet gan tāda, kas pārveido un atjauno visu mūsu dzīvi, reizēm pat kājām gaisā. Un to zina pat vecais, labais lācēns Vinnijs Pūks, kuru sastapt mums ļauj māc. Ilgvars. 

        Pateicība par katru ikvienu, kas šovakar ir mērojis ceļu, lai būtu šajā vakarā kopā ar mums un darītu iespējamu šo kalpošanu!

    Nāciet, jautājiet, meklējiet, domājiet un jūs zināsiet visas lietas, kurām ir vērts ticēt, jo dzīvē ir kaut kas vairāk…

     

    Tiekamies nākamajā Alfa kursa trešdienas vakarā, 28. septembrī, kurā uzzināsim „Kas ir Jēzus?”

    Pievienoties Alfa kursam var līdz trešajai lekcijai! Uzdrošinieties un izmēģiniet!

     

    Pateicība Dievam, par katru žēlastību, ko saņemam gan ticot, gan šauboties!

  30. Nāk rudentiņis, būs barga ziema...

    Vienā solī ar draudzes aktivitātēm turpinās arī biedrības ''Krustalīces mantojums'' senioru projekts''Bagātinot mūžu''.Sestdienas rīta pusē tikās projekta čaklākās rokdarbnieces.
    Šīs dienas radošās darbnīcas tēma bija ''Pulsa sildītāju darināšana''.
    Pulsa sildītāji jeb mauči latviešiem ir zināmi kopš sen seniem laikiem.Sakotnēji tādi adīti vīriem,lai ziemā meža darbos ejot,sniegs nebirtu aiz piedurknēm. Vēlāk izmanoti arī siltumam,valkājot kā aproces.Ja pulsam silti,arī pašam silti.
    Mūsdienās šis apģērba ''aksesuārs'' kļuvis ne vien par sildelementu,bet arī par greznu rotaslietu.
    Par mauču darināšanu nesen izdota grāmata.Un,interesanti- tās autore Dace Nasteviča (pēc profesijas muzikoloģe) ir Gudenieku draudzes ērģelniece.Dzīvodama blakus Dievnamam, vismaz astoņus pēdējos gadus uztur kārtībā baznīcu un tās apkārtni. Vada ekskursijas,apkopo baznīcas vēsturi. Ikdienā strādā skolā par mūzikas skolotāju.Bet brīvajos brīžos (kad tādi ir iespējami?) darina brīnumus-pērļu jostas,maučus. Pati saka- daudzus no tiem vienkārši uzdāvinu kādam.
    Interneta gadsimta iespējam pateicoties,esam priecīgi neklātienē iepazīt Daci,viņas darbiņus.Sūtām sveicienus no mūsu draudzes rokdarbniekiem un cenšamies iedvesmoties pacietībai.Raksti un sīksīkās pērlītes liek krietni vien saņemties.
    Paldies Marutai,kura paraudziņam atnes jau gatavu mauču pāri un dāvā mums padomus darba sākumam. Kad tiksim līdz gala rezultātam- dalīsimies atkal.
    Sveicam Vairu vārda dienā un tiekam pat pie kafijas un kūkas ;) !

    Daira

  31.  ''Septiņu sievu vakars'' pie Inas. 
    Piektdienas vakarā mūsu draudzes sievas kopā pabija un pārrunāja mācītāja Ilgvara vēlētos vārdus-
    ''Ir divas dienas, par kurām mums nevajag domāt: divas dienas, kuras vajadzētu atbrīvot no bažām un bailēm. Divas dienas, kuras atdot Dievam. Viena no tām ir vakardiena ar savām kļūdām un rūpēm, neveiksmēm, sāpēm un bažām. Taču vakardiena ir pagājusi un tā vairs nav sasniedzama. Visas atmiņas kopā mums nevar atdot vakardienu. Mēs nekādi nevaram vēlreiz atkārtot to, ko darījām vakar. Mēs nevaram atgriezties vakardienā! Mēs nevaram izdzēst vārdu, ko teicām vakar, mēs nevaram izmainīt to, ja esam kādu sāpinājuši. Vakardiena ir pagājusi…
    Otra diena, par kuru mums nevajag bažīties, ir rītdiena. Rītdiena ar jauniem pienākumiem, jaunām grūtībām, lieliem solījumiem un maziem to izpildījumiem. Taču arī rītdiena nav mūsu varā, mēs to nevaram ne kontrolēt, ne mainīt. Rīt saule lēks vai nu spoža, vai aiz mākoņiem, bet lēks. Taču kamēr tā lēks, mums nav nekādas daļas par rītdienu, jo tā vēl nav pienākusi...
    Mums katram ir tikai viena īpašā diena - šodiena. Katrs cilvēks vienas dienas cīniņu ar dzīvi var izturēt. Mēs salūztam tikai tad, kad šodienai pieliekam klāt šo mūžības nastu - vakardienu un rītdienu. Nevis šāsdienas piedzīvojumi ieved cilvēku izmisumā, bet sirdsapziņas pārmetumi un rūgtums par to, kas notika vakardien un nebeidzamas bažas par to, kas notiks un kā dzīvot rīt…
    Dzīvosim tā, lai nav ne jākaunas, ne jānožēlo! Piedosim tiem, kuri apbēdinājuši, uzsmaidīsim tiem, kuri izturējušies augstprātīgi! Pateiksim labu vārdu tiem, kuri mūs aizmirsuši, atvērsim durvis tiem, kuri mūsu priekšā tās aizvēruši! Dzīvosim mīlot! Darīsim visu pēc labākās sirdsapziņas! Teiksim patiesību mīlestībā! Dzīvosim šodien…
    Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā! Ps.118:24''
    ....
    Kā Tu jūties šodien?

  32. ASTOŅI VĪRI LAIVĀS.


    Tā varētu saukt mūsu draudzes vīru tikšanos 13. septembra vakarpusē..
    No Lettēm līdz Lubānai - laivās pa Aivieksti. Kopā - vīru sarunās, Bībeles lasījumos, atpūtā. 


    Savās domās dalās mācītājs ILGVARS:

         ''Kopā būt dievkalpojumos un talkās tas ir viens, bet salasīt atsevišķi draudzes vīrus uz izbraukumu pavisam kas cits. Nav jau arī svarīgākais, ko darīt, bet ka ir kaut kas, ko varētu darīt kopā un būt kopā. Tās labākās idejas man parasti atnāk pēdējā brīdī un arī šoreiz bija tā. Biju ieplānojis vīru vakaru jau vairākas nedēļas agrāk un arī ugunskura vietu noskatījis, tomēr pēdējā dienā atnāca doma arī par laivu braucienu. Un izdevās arī sarunāt! TIka apzvanīti daudzi vīri, bet astoņiem bija iespēja un vēlēšanās. Aizbraucām līdz atpūtas vietai Lettes (Lubānas novadā), kur atrodas trošu tilts pār Avieksti. Pārstaigājām pār to, vērodami mierīgo upes tecējumu. Pēc tam mūs apmācīja smailīšu īpašnieks un instruktors Māris dažas minūtes airēšanas pamatiem.      Sekoja lūgšana un brauciens pa upes straumi astoņiem vīriem četrās laivās. Netika dots kāds uzdevums. Vienkārši tikai braucām, airējām, vērojām upi un dabu mums apkārt, saules rietēšanu un mēness parādīšanos. Daži vairāk runāja, citi vairāk klusēja, bet airēja visi. 8-9 kilometri tik mierīgā vakarā pa tik mierīgu upi, ka mierīgāku nevar iedomāties, tika sajusts īstens Dieva miers. Līdz lapenei un ugunskura vietai nonācām jau tumsā, daži - ar ievelšanos dubļos. Iekurinājām ugunskuru un likām cepties līdzpaņemto gaļu.
       Lasījām un pārrunājām Jēzus stāstīto līdzību par vīnadārza Saimnieku, dārzniekiem, strādniekiem un Dēlu (Mt. 12:1-12). Arī mums šo pasauli Kungs ir devis gluži kā tādu vīnadārzu - saimnieks saviem dārzniekiem Jēzus stāstītajā līdzībā, un no mums katra Dievs vēlas savu tiesu, savu daļu no resursiem, kas mums ir. 

       Sekoja dziesma, lai lūgtu Dieva žēlastību - lai Jēzus dēļ mums tiktu piedots ,,Jēzu, mūs piemini Savā Valstībā, kad nāksi Tu!'' Tad pateicības lūgšana, ,,Mūsu Tēvs'' un mājupceļš. Citā reizē, nokļūstot šeit pa gaismu, var iemēģināt prasmes arī loka šaušanā un izstaigāt baskāju taku, apmeklējot arī akmenslaikmeta apmetni."

    Paldies vīri par kopā būšanu!

  33. „Palieciet manī un Es – jūsos.”

                                                                                        (Jņ. 15:4)

         30. jūlijā Līvānos notika Daugavpils diecēzes draudžu diena. Kā liecināja bīskaps Einārs Alpe – diena, kas dzimusi šaubās, neziņā un sāpēs – vai šai dienai būt un kādai tai būt? Par prieku un gandarījumu šī diena bija, un to piedzīvojām visi, kas atsaucās un mēroja īsāku vai garāku attālumu, lai būtu kopā ar ticības brāļiem un māsām sadraudzībā un kopā būšanā. Pavisam šajā dienā tika pārstāvētas 20 Daugavpils diecēzes draudzes, no kurām 2 – Gulbenes un Alūksnes draudze – šai diecēzei pievienojušās pēc sinodes lēmuma - 3. maijā.  Prieks, ka nepalikām tikai malā stāvētājos un skatītājos, bet uzdrošinājāmies būt un piedzīvojām šo svētīgo, Dieva žēlastības dienu. 

      Piedzīvojām garīgu piesātinājumu, ko guvām noklausoties J. Bitāna lekciju “Lectio Divina”, tulkojumā – Dievišķā lasīšana, un Ē. Laime – Babra lekciju par kalpošanas nepieciešamību gan savā draudzē, gan kalpošanu misijā. Ielūkoties cilvēka dvēseles dziļumos un sajust cilvēcisko vājumu un izmisumu, sāpes, asaras, neziņu un bailes, un kaut kādā mirklī ļaut posta vietā uzziedēt arī laimes un mīlestības ziedam, atveroties Dieva tuvumam savā dzīvē – to izdzīvojām muzikālā uzvedumā. Savukārt, cīņas garšu un aizrautību izjutām, piedaloties Daugavpils diecēzes kausa izspēlē. Tas lika straujāk pukstēt mūsu sirdīm un sarosīties cīņas un spara garam! Prieks pašiem par to, ko zinājām un prieks par visu, ko nezinājām, bet minējām!  Bet vēl lielāks prieks par to, ka šai idejai bija ļāvušies paši organizatori, sarūpējuši kausu un bīskaps Einārs Alpe, kam pieder ideja par šo aktivitāti,  varēja pasniegt šo ceļojošo kausu uzvarētājkomandai, šoreiz Saukas draudzei. Ar noteikumu, ka nākamās Daugavpils diecēzes draudžu dienas iespējams varētu notikt tieši viņu draudzē – ja Dievs tā dos!

      Un atkārtojot bīskapa domu – guvām vislielāko Dieva žēlastību – iesākt dienu un noslēgt to –  ar svētbrīdi baznīcā. Vai un cik daudz nepieciešams cilvēkam, lai tas īsteni būtu laimīgs? Vai tas mērāms zeltā vai sudrabā, vai priekā mirdzošās sejās un sirdīs? Tā nav nedz mīkla, kas jāmin, nedz mirklis, kas jātver. Tu vari būt Dieva bērns, ļauties tādam būt un baudīt nebeidzamu mieru, prieku un laimi Dievā katru dienu un mūžīgi!  Paldies, Tev, Dievs, ka starp daudziem jo daudziem, Tu esi mani izredzējis un paturi mani pie savas rokas!

    Tik piesātināta un iedvesmojoša bija šī diena visiem, kas tajā piedalījās. Un  tā vēl un vēlreiz apstiprināja to, ka ir labi savā ticības ceļā nebūt vieniem, bet gan daudziem –  kā vienai miesai Jēzū Kristū, tā stiprinot un iepriecinot vienam otru kopīgā ticības ceļā. Uz tikšanos jau pēc gada II Daugavpils diecēzes draudžu dienā!

    Mīļš paldies katram ikvienam, kas uzdrošinājās un nenobijās, un nežēlojot savu laiku un pūles, deva iespēju šai dienai notikt un būt! Pateicība Dievam!

     

     

  34. "Dievs ir taisnīgs pret bāreni un atraitni un mīl svešinieku, dod tam maizi un drānas. Mīli arī tu svešinieku." 

    (5Moz 10:18.19)

    Es biju svešinieks, un jūs Mani uzņēmāt. 
    (Mt 25:35)

       Saviļnojošs notikums atgadījās  23.jūlija, sestdienas pievakarē, kad Dievnamā uz neilgu brīdi viesojās mūsu sensenā ērģelnieka un Draudzes skolas ilggadējā vadītāja, skolotāja Jāņa Krastiņa(1847.- 1918.) mazmazmeita Ilze Wakeley- Mētra (dz.1943.g.).
    Cerībā pabūt savas mīļās vecmammas Alises bērnībā pavadītajās vietās, Ilze mērojusi garo ceļu pāri okeānam jau otro reizi. 1973.gadā tālāk par Siguldu nav izdevies nokļūt.
    Šoreiz sapnis piepildījies.
       Negaidīti aizkustinošs pārsteigums Ilzes kundzei bija ziņa, ka Gulbenes Vecajos kapos ir viņas vecvectēva (un arī viņa vecāku- Teņa un Annas) atdusas vieta. Viņa atzīst, ka Amerikā tas pēc simts gadiem nebūtu iespējams. Bija iespēja doties uz kapiem kopā ar mācītāju, draudzes pārstāvjiem un noturēt nelielu piemiņas svētbrīdi.
      Pabijām arī pie vēl esošās ēkas Miera ielā 15, kur baroneses Izabelas Volfas-Cepelīnas dibināta darbojās Meiteņu rokdarbu skola. Ilzes kundzes vecmamma ar ģimeni tur dzīvojusi vairākus gadus.
      Viešņas stāstītais ir nozīmīga lappuse draudzes vēsturē. Savukārt, viņas dzimta vēlreiz varēs pāršķirt senču dzīves lappuses Gulbenē.
    .......................
      Daudzu vēsturiski nozīmīgu personību vārdus gulbenieši vēl tikai apzina. Par Jāni Krastiņu krājam izziņas materiālus. Viens ir apjausts - līdzīgi kā Vecgulbenē dzimušais Oto Bērtiņš tiek uzskatīts par pirmo latviešu izcelsmes mākslinieku, portretistu, arī Jānis Krastiņš ir pirmais latviešu profesionālais ērģelnieks. Tieši ar viņa spilgto priekšnesumu atklāts Garīgās Mūzikas koncerts Doma baznīcā I Vispārējos Dziesmu svētkos tālajā 1873.gadā. Pirmo reizi vācu kultūras laikmetā ar savu talantu un varēšanu sevi apliecinoši piesaka latvieši.Toreiz...
      Nākamgad Jānim Krastiņam apritēs 170. Jubilejas gadā par šīm nozīmīgajām vēstures liecībām stāstīsim vairāk. 

  35.      Senioru projekta ''Bagātinot mūžu '' ietvaros dodamies šīs vasaras otrajā ekskursijā.


    Maršruts: Gulbene- Smiltene -Cēsis-Mazķītas (Lillas Lavandas) - Limbaži- Dunte- Skulte-Saulkrasti- Gulbene.

       Pirmais apskates pieturpunkts mūsu nelielajā ceļojumā ir Smiltenes Evanģēliski luteriskā baznīca, kur tiekam mīļi sagaidīti un iepazīstam šo grezno dievnamu. Tālāk dodamies Cēsu virzienā, ar mērķi atrast LILLAS lavandas, kas mums labi izdodas. Pēc nelielās pastaigas starp smaržīgajām lavandu audzēm, tālāk ceļš mūs ved caur Limbažiem uz Dunti. 
    Tur paviesojamies jautrajā barona Minhauzena pasaulē. 

    Nākamā pieturvieta - Skultes Ev.luteriskajā baznīcā.
    Brīdi vēlāk blakus esošajā kapsētā aizejam pie tautā iemīļotā aktiera Edgara Liepiņa, pieminam viņa talantu.

    Un ekskursijas noslēgums - pie Baltās kāpas Saulkrastos. Sastapuši jūru, vēju un prieku - dodamies mājās! Prieks un pateicība staro ekskursantu sejās, par šo Dieva dāvāto pozitīvisma dienu! 

    Pateicība Dievam un cilvēkiem, caur kuriem Viņš darbojas!

    Pateicieties Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs!

  36. Roku rokā...

       Liela un jaudīga malkas- talkas diena pavadīta sestdien- 16.jūlijā.
    Paldies visiem talciniekiem,bet jo īpaši senioriem,kuri ne mirkli neatpalika no jauniešiem! Strādājām visas dienas garumā.
    Nenovērtējama ir uzņēmēja Andra Vējiņa iniciatīva organizēt šādus,tik apjomīgus darbus savā draudzē,izveidot komandu un rast atbalstītājus. Veco koku izzāģēšana turpinās jau vairākus gadus.
    Baznīcas parka daļa ar katru gadu kļūst sakoptāka.Un arī malka nākamajai ziemai ir sagādāta.
    Darbi noteikti tiks turpināti.
    (Paldies arī gardo un rūpīgi sagatavoto pusdienu sarūpētājiem un sponsoriem..)

    Daira K.

  37. „…..neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.”

                                                                                                                                             (Filipiešiem 4:2)

     

      Biedrības „Krustalīces mantojums” apstiprinātā projekta „Bagātinot mūžu” ietvaros, pulciņš senioru, bērnu un interesentu, 29.jūnijā devāmies ekskursijā uz Ludzu.  Ko arvien vēlamies piedzīvot, ko iegūt, ieraudzīt un uzzināt par kādu vietu, kur agrāk neesam bijuši? Jā, ko tad? Uzzināt kaut ko jaunu vēstures lappusēs, ieraudzīt kaut ko acij tīkamu un ļaut savai dvēselei ziedēt priekā arī par vienkāršo; tik maz ir pasakāms par to, kāpēc kaut kur dodamies, lai sastaptu un iepazītu kaut ko līdz šim vēl nezināmu.  Tā arī mēs uzsākām šo dienu ar vēlēšanos piedzīvot ko acij un sirdij tīkamu.

       Te, kur Latvijas austrumu malā, uz vairākiem pakalniem, piecu gleznainu ezeru puslokā ieskauta, savus namiņus slej Ludza, ekskursiju uzsākām kopā ar gidi Ligitu Karveli, Ludzas vēsturiskajā tirgus laukumā, kas šodien kalpo kā centrālais laukums.  Laukuma centrā, kā brīnišķīga iespēja pietuvoties debesīm, slejas Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzes katedrāle, kuras spilgti zilie kupoli atbilst grieķu baznīcas apzīmējumam: baznīca ir "Debesis uz zemes". Mēs izmantojām šo iespēju un paciemojāmies šajā "Debesis uz zemes" valstībā. Te mūs pārsteidza lielais krāšņums un greznība – ikonas, kas darinātas zeltā un sudrabā, krāšņais, bagātīgais altāris un griestu gleznojumi, un tieši te, manuprāt, vēl vairāk cilvēks var sajust savu niecību šīs valstības priekšā, bet vienlaikus arī iepazīt to bezgalīgo mīlestību, ko saņemam no Dieva, lai mīlētu un godātu Viņu, un tieši to ikviens, ar savu radošumu pauž katrā savā darbā.

       Pavisam ekskursijas laikā apciemojām 3 dievnamus. Kā otrajā - ciemojāmies Ludzas ev. luteriskajā baznīcā. Te sastapām stipru ticību un neparastu paļāvību saujiņā kalpotāju un guvām apliecinājumu bezgalīgajai Dieva žēlsirdībai pat tādās lietās un darbos, kur cilvēka prāts viennozīmīgi ir bezspēcīgs un atmet visam ar roku… Iepazināmies ar šī dievnama drūmo, sarežģīto vēsturi, un to, kā par spīti visam, arī pretēji cilvēka vēlmei nopostīt svētu vietu, Dievs visas lietas dara iespējamas un dzīvas… 

    Pateicība Dievam, par šo nelielo kalpotāju pulciņu, kuru sirdīs deg ticības liesma un vēlēšanās kalpot saviem tuvākajiem un Dievam! Esiet stipri tajā Kungā!

       Kā trešajā dievnamā kavējāmies – Ludzas Romas Katoļu baznīcā, kas vairakkārt tikusi nodegusi. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem pārbaudījumiem, tagadējā baznīca  sākta celt 1939. g., padomju laikā tā pārtraukta un atsākta tikai 1990. g.. un jau 1995.gadā tā iesvētīta un nu visā savā baltumā un godībā slejas Baznīckalnā . Te, kāpjot Baznīckalnā, varam atkal izdzīvot  Kristus Golgātas ceļu, atainotajā Krusta ceļā.  Baznīcas pakājē - atrodas Dievmātes - Māras zemes karalienes - skulptūra un Svētā Tadeuša kapela; kā vēsta nostāsti – šīs nelielās koka celtnes palikušas neskartas lielajā Ludzas ugunsgrēkā 1938. gadā, kaut  atrodas tikai dažu metru attālumā no baznīcas. Kas ir tas, kas tos sargājis – uz to katram pašam jāatbild – kādam tā būs vienkārša sakritība, kādam veiksme, kādam – Dieva brīnumainā žēlastība un varenība pār visu.

    Taču tas ir tikai neliels ieskats Ludzas vēsturiskajā bagātībā un mantojumā, un tā turpinām savu ceļojumu.  Netālu no Baznīckalna, starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru, atrodas Odu kalns, kas saglabājis senās Ludzas pils mūrus,  kas vēsta par tiem senajiem, teiksmainajiem laikiem, kad dzīve pilī ritējusi savu ikdienu, un par tām cilvēciskajām ambīcijām un vēlēšanos būt un valdīt pār citiem, ko apliecina vairākkārtējās pils valdnieku nomaiņas.

       No Odu kalna paraugāmies lejup uz Ludzas panorāmu, kurā saskatām Ludzas ebreju lūgšanu sinagogu, kas atsāks savu darbību šogad, jo no kādreizējiem 48% ebreju tautas iedzīvotājiem Ludzā, šobrīd te vairs dzīvo 7, šīs nacionalitātes pārstāvji. To, cik šausminošs un traģisks ir bijis šīs tautas vēsturiskais mantojums, tas laikam ir zināms kaut daļēji katram no mums. Paraugoties pretējā virzienā, no šī kalna – skatienam paveras pilsētas jaunākā apbūves daļa, ar tajā esošo Ludzas Vecticībnieku lūgšanu namu. Tik bagāta dievnamiem ir šī nelielā Latvijas pilsētiņa, un visus tos vieno viens – cauri ērkšķiem, kas ir dažādi vēsturiski sarežģījumi: kara posts, dažādu valdību un cilvēku rīcības sekas, uz rozēm – līdz svētai vietai, kur pulcēties: pielūgt, pateikties, godāt un palikt uzticīgam Dieva apsolījumiem: „…lai neviens, kas viņam tic, nepazustu…”(Jāņa 3:16 )

       Esot Ludzā, ir vērts iegriezties senajā Latigolas valstī, kura šobrīd atrodas Ludzas amatnieku namā. Te klausāmies un gara acīm skatām senās latgaļu valsts varenību un diženumu, tās ļaužu darba prasmēs, savstarpējās attiecībās un ne rakstītos, ne izdotos likumos, bet apzinātos sūrā ikdienas darbā. Te puišiem un meitām, ko padomāt, cik viegla ir tā  laika sadzīve, cik daudz bijis jāprot un cik nopietni bijis jāsagatavojas savai patstāvīgai jauna cilvēka dzīvei. Te arī mums jāpierāda sava erudīcija par tiem tālajiem laikiem un savu senču gudrību un viedumu. Visi kopā mēs to iespējam,  arī pašu grūtāko jautājumu, kopā atbildam un tagad pavisam noteikti zinām, ka Auseklītis – Rīta zvaigzne, ir bāleliņu karotāju zvaigzne, jo tie agri ceļas un viņu ceļi zem zvaigžņotās debess –  klātin klājas.     

        Laiks ātri aizsteidzas, un mūsu nelielais ceļojums pa Ludzu ātri tuvojas noslēgumam. Žēl no tās  doties projām, jo pavisam nedaudz esam paspējuši šajā laikā ieraudzīt un uzzināt. No 55 atslēdziņas zīmēm, savā ceļā esam atslēguši tikai 3, tik daudz un vēl daudz vairāk ir palicis mūsu ceļā neapskatīts un neiepazīts šajā nelielajā, bet neparastajā Latvijas pilsētiņā.

    Ja neesat vēl bijuši šajā lauku romantisma apvītajā Latgales stūrītī, atliciniet tam laiku un dodieties tur! Iepazīstiet Ludzu un savu mīļo Tēvuzemi Latviju!

       Mājupceļā paviesojamies Rēzeknē, aplūkojam koncertzāli Gors un  pavisam noteikti izbaudām šīs dienas  slapjāko un veldzējošāko aktivitāti. Iebrienot basām kājām,  starp 20 interaktīvām strūklakām, atveldzēties  no saules stariem  varēja gan lieli, gan mazi, ko labprāt arī darījām. Dažam tikai radās bažas, vai tiks autobusā, lai dotos mājup, jo līdz pat matu galiņiem caurum cauri slapjš... Te mirklis kopīgam foto un tad jau mājupceļš – ar pateicību sirdīs un bērnu slavēšanas dziesmām.

     

    Pateicība Dievam par visu, kas iespējams, Viņam pateicoties, un katram ikvienam, kas pielicis savu artavu, lai īstenotu šo projektu un tā aktivitātes! Mīļš paldies mūsu čaklajiem rūķīšiem – Dairiņai un Andai, bez jums un jūsu  nesavtīgā darba, netiktu īstenots šis jaukais aktivitāšu projekts „Bagātinot mūžu!”

     

    Paldies Dievam un cilvēkiem par šo jauko dienu!

    Tiekamies nākamajā šī projekta aktivitātē, 21. jūnijā, ekskursijā uz Vidzemes jūrmalu. Uz tikšanos!

     

    Māsa Kristū

  38. Par akciju draudzē „PĒRC DIVAS … VIENU ZIEDO”.

     

    Cilvēka sirds izdomā sev ceļu, bet vienīgi tas Kungs pašķir viņa gājumu.

    Sak. 16,9

     

       Februāra sākumā savā draudzē uzsākām akciju ”PĒRC DIVAS… VIENU ZIEDO”  jauno LELB Dziesmu grāmatu iegādei. Idejas autore un visa iniciatīva pieder mūsu draudzes ilggadējai, nesavtīgai māsai, draudzes bibliotekārei Līgai Ievānei.  Visi ziedotāji, kas piedalījās akcijā, ja vien to vēlējās, par savu ziedojumu saņēma uzlīmi, ko ielīmēt savā Dziesmu grāmatā, bet otra uzlīme ar ziedotāja vārdu tika ielīmēta ziedotajā grāmatā. Šajā laika posmā, no februāra līdz jūnijam, mūsu draudzē ir saziedotas jau 55 jaunās LELB Dziesmu grāmatas, un esam priecīgi, ka, sākot jau no aprīļa vidus, tās lietojam Dievkalpojuma liturģijā. Zīmīgi, ka pirmā grāmata tikusi noziedota 2.02. – Pelnu dienā.

    Pateicība Dievam - par šo svētīgo akciju, tās autori un iniciatori – Līgu!

    Mīļš paldies, katram ikvienam, kas atsaucās akcijai un ziedoja kopējam labumam un visiem, kas vēl ceļā!

     

    Esiet stipri Kungā un Viņa spēka varenībā.

                                                               Ef.6,10

  39. Ciemos...

    VSAC ''Latgale'' filiāle ''Litene''. Tā šobrīd dēvē vietu, kur iegriezties nav viegli. Vieta, no kurienes mani nekad nevēlas laist projām.
    Ko cilvēki meklē, kad atbrauc mācītājs un kāpēc burtiski aplīp tev pirms došanās prom?
    Kāpēc cilvēki spiežas virsū, dod rokas un nelaiž vaļā? Kāpēc katrs vēlas, lai viņam uzliek roku un dod svētību?
    Katram sava bēda, bet visbiežāk dzirdētās - "pie manis neviens no mājām neatbrauc..."
    Manuprāt, cilvēki ļoti vēlas Dieva klātbūtni, jo tad īpaši sajūt, ka nav pamesti un atstāti.
    Kaut arī daudziem nav tādu runasspēju, ka varētu skaidri saprast konkrētus vārdus un vēl mazākam skaitam ir spējas lasīt, tomēr ļoti labi, manuprāt, cilvēku tiekšanos pēc Dieva palīdzības izsaka kādas Taize dziesmas vārdi:
    "Jaunu spēku Kungs tev dāvā, 
    Dievs tevi neatraida, 
    Pretī steidzas tev un apkampj cieši, 
    Dievs tev pretī steidzas."
    - m.Ilgvars

    Kā patiesi mīlēt savus tuvākos?

         Ir tik daudz, pēc kā cilvēks tiecas savā dzīvē. Un tomēr katrs ikviens  visvairāk ilgojamies –  mīlēt un tikt mīlētam! Ir vienkārši būt pateicīgam brīžos, kad dzīve šķietami ved tevi augšup, bet tas nekad neilgst mūžīgi. Kā palikt Dieva tuvumā, palikt pateicīgam par visu Viņam, arī bēdās, neveiksmēs, vilšanās, kur rast spēku – brienot dubļus – raudzīties zvaigznēs  ar mīlestību un ticību?  Kā jūtas tie un ko teikt tiem, kam šajā dzīvē šķietami nācies iepazīt skaudrākos, vientuļākos un daudz sāpīgākos dzīves līkločus? Kā mierināt un vai vajag mierināt tos, kuru mūža dienas aizrit kādā no pansionātiem?  Tie ir visai neērti  jautājumi gan  šodienas sabiedrībai kopumā, gan katram no mums personīgi, jo bieži dzīvojot savu ērto ikdienu, neievērojam tās dzīves, kas aizrit it kā mums līdzās… Cik bieži spējam noglāstīt veca cilvēka sirmo matu kodaļu, samīļot to un pateikt, ka priecājamies par viņu. Bet tieši tas un  visbiežāk tikai tas, viņiem tik ļoti pietrūkst, jo paēduši un siltumā it kā viņi ir visi…           Visbiežāk, kalpot savam tuvākajam, nozīmē – būt viņam līdzās arī viņa vecumā un nespēkā, jo ne jau mantu un godu tie meklē, bet kā katrs, arī mēs, sirdssiltumu – manu un tavu mīlestību. Atcerieties, satieciet un aizbrauciet samīļot kādu noskumušu, vientuļu, veca cilvēka sirdi – man un tev -  ir vecmāmiņas, vectētiņi, mammas un tēti, kas reiz bijuši jauni, stipri – atceries un neatliec to uz rītdienu! Rītdiena kādam var nepienākt , un vārdi var palikt nepateikti!

       Mācītāja amats liek rūpēties par ikvienu un kalpot ikvienam, nešķirojot bagātajos un nabagajos, laimīgajos un ne tik laimīgajos, veselajos un slimajos, bet  meklēt katram pasludināt grēku piedošanu,  Dieva žēlsirdību un palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem ar tiem līdzekļiem, kurus  Dievs ir dāvājis  - ar vārdu, ar aizlūgšanām, ar Svētajiem Sakramentiem, ar viņiem atvēlēto laiku, ar siltu, mīļu apskāvienu. Litenes pansionātā, kurā savu ikdienu pavada teju pie trīssimt ļaudīm, katra mācītāja vizīte tiek uzņemta ar patiesu prieku un katrs to izrāda savā, īpašā veidā.  Bieži viņu nožēlojamās,  izmocītās miesas ir tik vājas, ka tikai ar otra palīdzību tie nokļūst, kur vēlas,  bet  viņu sirdis - atvērtas  Dieva vārdam un vēstij par Jēzu Kristu, ko neviltoti arī apliecina.

        Kā saka mācītājs Ilgvars Matīss: ” ja visur mācītāju sagaidītu ar tādu prieku un pateicību  kā Litenes pansionātā, tad visi Dievnami būtu pilni.”

        Dieva žēlsirdība nav izmērojama, tā sniedzas tālāk par cilvēka prāta iespējām - slava  un gods Viņam, Trīsvienīgajam Dievam, par to! „Tu esi mīlestība, kas pārbauda un glābj!”

     

     

    Dievs mīlestība,

    Dzīvojiet mīlestībā viens otram!

    Inga

     

  40. Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām.

                                                                                                                                                 (1.Kor.14:1)

         Ir izskanējuši Bībeles stundu vakari šajā sezonā mūsu draudzē. Kādi tie ir bijuši, ko esam tajos guvuši, ko atraduši, ko sapratuši? Katram pašam ir atbildes uz šiem jautājumiem un katrs pats vislabāk zina, ko meklē un ko vēlas atrast. Viens ir skaidrs -  šajos vakaros, kas iesākās rudenī un noslēdzās jūnijā, ir daudz paveikts – izlasīta Pāvila I un II vēstule korintiešiem, pārdomāts un skaidrots  Dieva vārds un iedzīvināts savās dzīvēs caur saprasto un apzināto Dzīvo Dieva Vārdu. Esam dalījušies liecībās, bijuši kopā gan priekos un bēdās, un kopīgās aizlūgšanās, savstarpēji esam stiprinājuši viens otra ticību un paļāvību uz Mūsu Kungu – Jēzu Kristu sadraudzībā. Baudījuši brīnišķīgus kristīgo kino vakarus, tā veldzēdami savas dvēseles un pārdomādami daudzas lietas arī savās dzīvēs, apmeklējuši kādreizējo Galgauskas pareizticīgo baznīcu un bijuši kopīgā sadraudzībā ar Jaungulbenes Bībeles stundas aktīvistiem. Tik daudz un vēl vairāk, kas nemaz nav nedz pasakāms vārdos, nedz arī izmērāms.

    Pateicība Dievam  - par dzīvo, spirdzinošo Dieva Vārdu, kas ikvienam pieejams un sasniedzams, ja vien tam atvēlam laiku savā ikdienā, par šiem svētīgajiem un saturīgajiem vakariem un vēlēšanos arvien pieaugt Dieva atziņā!

    Vismīļākā pateicība - mūsu draudzes mācītājam Ilgvaram Matīsam par vēlēšanos kalpot savas draudzes ļaudīm šajā svētīgajā veidā un darīt to arvien saistošā veidā! Paldies, visiem, kas bija šajos vakaros kopīgā sadraudzībā un darīja iespējamus šos vakarus mūsu draudzē! Paldies!

    Lai visiem svētīga, saturīga un silta vasara! Tiekamies rudenī ar jaunām idejām un vēlēšanos pieaugt un smelties Dzīvā  Dieva Vārdā!

    Paliksim kopā ticībā, cerībā un mīlestībā!

     

    Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

                                                                                                                                                           (1.Kor.1:3)

     

    Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.

    Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.

    Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs;

    bet lielākā no tām ir mīlestība.

    (1.Kor. 13:4-8,13)

     

     

    Bībeles stundas aktīvistu vārdā, Inga

     

     

  41.    

    3. un 4. jūnijā Rīgas Domā norisinājās LELB 27. Sinode.
    Mūsu draudzi tajā pārstāvēja mācītājs Ilgvars Matīss un draudzes priekšniece Evija Samsone.

  42.  Svētdienas skolas noslēguma pasākums.

     5. jūnijā  mēs, svētdienas skolas skolotāji un bērni, devāmies mācību gada noslēguma izbraukumā  uz Kalnienas ''Dzelzaviešiem''.  Paldies  saimniekiem par iespēju iepazīt un samīļot  mīļos, mazos trusīšus,  suņukus,  kaziņas un citus mīluļus un vizināties zirga ratos Pandas riksītī! 

       Paldies visiem skolotājiem, kas šajā mācību gadā ziedoja savu laiku darbu un vēlēšanos kalpot svētdienas skolā un liels, mīļš paldies visiem svētdienas skolas bērniem, kas bija, klausījās, ieticēja un pieauga mīlestībā un paļāvībā uz Mūsu Kungu - Jēzu Kristu!


    Lai saulaina, karsta, piedzīvojumiem un iespaidiem bagāta vasariņa!

    Tiekamies rudenī! Paaugušies un apņēmības pilni - iemācīties un uzzināt to, ko vēl nezinām!

    Uz tikšanos! 

    Svētdienas skolas skolotāji

    P.S. Tiekamies svētdienās - dievkalpojumos!

    Nāciet paši un aiciniet mammas un tētus!

  43. Sestdien, 4.jūnijā radošā darbnīciņā pulcējās projekta ''Bagātinot mūžu ''dalībnieki.

    Šīs dienas uzdevums bija darbošanās ar krāsām. Katrs varēja izvēlēties kādu Sv.Rakstu citātu un piešķirt tam savu šīs dienas noskaņojumu...
    Paldies visiem par piedalīšanos! Darbiņi priecēs arī draudzes ļaudis nelielā izstādītē nākamnedēļ.

    Paldies par radošo sestdienu!
    Uz tikšanos nākamajā pasākumā- ekskursijā uz Ludzu 29.jūnijā!

  44. 21.maijs- Muzeju nakts.


    Muzeju nakts ir tradicionāls Eiropas mēroga pasākums maijā, kad vienu nakti durvis ver lielākā daļa valsts muzeju, rīkojot īpašus pasākumus un rosinot uz apmeklējumu arī visus tos,kuri ikdienā tam nepievērš uzmanību. Latvija Muzeju nakts akcijā ir iesaistījusies kopš 2005. gada.Šī ideja radusies Francijā 1999.gadā.
    Jau vairākus gadus arī mūsu Dievnama durvis Muzeju naktī ir atvērtas.
    Šī gada pasākuma devīze ir DURVIS.
    20.00 notika Vakara svētbrīdis- lūgšana.
    No 20.45 līdz 22.40 skanēja mūzika.To atskaņoja trīs mūziķi- Egons Kliesmets(trompete),Jolands Andževs (klarnete) un Jānis Dimants (tuba).Paldies māksliniekiem par gatavošanos un pasākuma atbalstīšanu.
    Ienācēji baznīcā varēja klausīties pūšaminstrumentu mūziku,paralēli lasot un pārdomājot īpaši šim vakaram izvēlētas Sv.Rakstu vietas,kurās runāts par DURVĪM.
    23.00 tika piedāvāta iespēja noskatīties mākslas filmu ''Luters''.
    Mākslas filma savu pirmizrādi piedzīvojusi 2003. gadā. Tas ir biogrāfisks stāsts par 16. gs. ievērojamāko personību – Mārtiņu Luteru, viņa personīgajām ticības cīņām un neliekuļoto sludināšanu, kas izmainīja visas pasaules vēsturi. Nākamgad tiks svinēta Reformācijas 500.gadadiena.
    Paldies ikvienam,kurš šovakar pamanīja,ka Dievnama durvis ir atvērtas un ienāca ciemos.
    Uz tikšanos!

  45.    Alfa kursa kalpotāju ekskursija 4. maijā.

    Saulainajā 4.maija rītā devāmies Alfa kursa kalpotāju ekskursijā. Savu ceļojumu iesākām ar svētbrīdi baznīcā, izlūdzoties Dieva vadību un svētību šai dienai. Un šī diena sākās!

         Vispirms devāmies uz Jaunkalsnavas arborētumu, kur varējām pabūt dabas un Dieva radītā skaistuma tuvumā. Šeit ieklausījāmies jaukās gides Benitas stāstītajā un rādītajā, iepazinām un aplūkojām daudz ko līdz šim vēl neiepazītu un nezināmu. Nācās atskārst, ka mūsu stereotipiskajā domāšanā par egļu vienveidību ir ļoti daudz būtisku atšķirību un  vienas egles šķirnes vietā to ir vairāk kā 100. Te arī vērojām šo dārzu no 25 metrus augstā skatu torņa un pabijām tuvāk debesīm. Tā bija brīnišķīga pastaiga starp tik tuvo un tomēr  maz pazīstamo.. Paldies, tiem, kuru darbs un rokas ļauj mums baudīt un iepazīt daudzveidību, kuru it bieži nepamanām un paejam garām!

       Tālāk mūsu ceļš veda  uz Kokneses pilsdrupām,  kur  kādreiz slējusies  viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā. Celta neilgi pēc 1209. gada un bijusi viena no lielākajām un labāk nocietinātajām pilīm, kas atradusies Daugavas labajā krastā.  Šodien no šīs varenās un nozīmīgās pils palicis vien varenības atgādinājums – pilsdrupas, ko dienu un nakti apskalo Daugavas ūdeņi.  Te cilvēka niecība sastopas ar cilvēka veidoto, kādreizējo varenību, kas tomēr ir iznīcīga.

        Mūsu ceļojums turpinās, un tālāk dodamies uz Trušu karalisti, kur mūs sagaida ne tikai truši, bet vēl daudz kas cits. Pa ceļam piestājam Kokneses  luterāņu baznīcā, kur mūsu mācītājs notur  pusdienas lūgšanas.

        Kāpēc trušiem nepieciešama sava karaliste, ko dara truši savā karalistē un vai tiem ir arī savs karalis un karaliene? Kāds varētu tā jautāt un meklēt atbildi trušu karalistē uz šiem jautājumiem. Tomēr atbilde ir daudz vienkāršāka, nekā tas varētu likties!

       Trušu karalisti izveidojusi  Evaņģēlisko kristiešu draudze “Zilais Krusts” .Tā apvieno evaņģēliskos kristiešus  un veic pasākumus, lai piepildītu katra, kas vēlas, garīgās izaugsmes iespējas, vajadzības un izplatītu kristīgo ticību. Šeit  sniedz  garīgu un materiālu palīdzību alkoholisma un narkomānijas upuriem tieši tie, kas ir atbrīvojušies no šīm atkarībām arī paši.

       Un kas varbūt vēl svētīgāk, kā pieaugt pazemībā un mācīties Dieva prātu, uzņemoties rūpes un gādājot par mazākajiem brāļiem. Pateicība Dievam,  ka katram uz šīs pasaules Viņš arvien dod iespēju atgriezties un būt noderīgam šajā pasaulē! Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā.  (Psalms 41:2)

       Te ne vien vērojām un barojām trušus, ragainus  kalna  āžus, dažādus putnus, tostarp arī mandarīnpīles, bet dažiem drosmīgajiem bija iespēja  arī izbaudīt kaut ko ekstrēmāku.  Tā mūsu draudzes mācītājs Ilgvars izmēģina nolaisties pa trošu trasīti. Un tas viņam labi izdodas! Viņam seko arī Laila un Karīna, un visi ir apmierināti par šo citādo izklaidi un iespēju pārdomāt dzīvi dažu minūšu laikā!

    Kad esam noturējuši pateicības lūgšanu un ieturējuši pusdienas pie baltā galdauta galda, mūsu ceļš ved tālāk – uz Ērgļu jaunuzcelto baznīcu.

        Te, Senajā  Krīvu kalnā, mūs sagaida jaunuzceltā, baltā Ērgļu baznīca. Gaišajā, saules staru pildītajā dievnamā lūdzam vakara lūgšanas – vesperes.  Tam seko sadraudzība (pie mūsu sarūpētā kliņģera, tējas un kafijas), tiek pausti prieka, mīlestības un pateicības vārdi sarunās starp abām draudzēm. Laiks ir aizsteidzies, diena ir svētīgi un radoši pavadīta un strauji tuvojas vakara noriets. Ir laiks pienācis teikt ardievas viesmīlīgajiem draudzes cilvēkiem un mācītājam Ivaram Cišam, kas mērojis tālo ceļu no Rīgas, lai būtu ar mums kopā šajā satikšanās brītiņā.  Pateicība Dievam par šiem cilvēkiem, par viņu kalpošanu un ticību, kas sakņota pazemībā, lēnprātībā, pacietībā un patiesā cilvēkmīlestībā! Esiet stipri un droši Tajā Kungā!

       Esam pavadījuši brīnišķīgu, svētīgu dienu Dieva tuvumā. Vēl tikai šajā dienā mums atlicis mājupceļš, un tajā mūs pavada norietošās saules zeltainie, siltie stari.

    Pateicība Dievam par šo iespēju baudīt šo dienu un būt kopā ar brāļiem un māsām Kristū!

    Foto sekos!

  46. Ziedot.lv atbalstītā projekta senioriem "BAGĀTINOT MŪŽU" atklāšana.

    “Lai viņš [kristietis] visos savos darbos cenšas to ievērot un redzēt tikai vienu lietu – ka viņš cenšas kalpot un būt noderīgs citiem visā, ko dara. Lai viņa acu priekšā nav nekas cits kā tuvākā vajadzības un labums.”/M.Luters/
    ............
    “Es ticu, ka Dievs mani radījis… un sargā mani… un dara to visu aiz tēvišķas, dievišķas labestības un žēlastības, bez manis paša nopelniem vai cienīguma, jo viss, kas man jādara, ir Viņam jāpateicas un jāslavē, Viņam jākalpo un jāpaklausa.” /Mārtiņš Luters/
    ...........

         Sestdien, 30.aprīlī, uz pirmo tikšanos kopā sanācām šī gada senioru projekta ''Bagātinot mūžu'' iniciatori - biedrības ''Krustalīces mantojums'' pārstāvji un atbalstītāji. Kopā ar mācītāju Ilgvaru Matīsu lūdzām par visa iecerētā izdošanos.
    Iepazināmies ar pasākumu un aktivitāšu plānojumu. Pārrunājām jaunā projekta īstenošanas gaitu un atcerējāmies pagājušā gada notikumus,kad deviņu mēnešu garumā jaukā sadraudzībā darbojāmies līdzīgi.
       Šādus sociālās palīdzības projektus atbalsta fonds ''Ziedot.lv''.Jau otro gadu projektu konkursā piedalāmies jomā ''Pensijas vecuma cilvēkiem cienīga un aktīva dzīvesveida atbalstam'' un esam pateicīgi fondam par uzticēšanos.
       Arī šogad nebūsim tikai mājās sēdētāji.Piedaloties projektā būs iespējams tikties gan uz dažādām rokdarbu aktivitātēm, gan kopā dziedāt.Vasaras mēnešos dosiemies trīs lieliskās ekskursijās. Jūnija beigās uz Latvijas vecāko pilsētu Ludzu,jūlijā uz Saulkrastiem un Vidzemes jūrmalu, bet augustā uz Aglonu. 
       Tuvojoties Ziemassvētkiem mācīsimies marmorizēt sveces un gatavosim apsveikumus.
       Projekta trīs pēdējo mēnešu laikā iecerēts kopīgi iestudēt teātra izrādi, ar kuru iepriecināt draudzi svētkos. 

    Lai Dieva svētība visiem iecerētajiem darbiņiem!


    ...................

    Tikšanās dienā mūsu biedrības dibinātājai Līgai Ievānei bija skaista mūža jubileja. Draudze, biedrība un dziesmotie draugi - senioru ansamblis sveicām jubilāri, vēlējām ticības spēku, Dieva žēlastību un teicām paldies par ilggadēju kalpošanu! 
    Aprīļa pēdējā diena bija saules, sirsnības un nākotnes ieceru piepildīta.

  47.  

    Paldies, visiem labas gribas ļaudīm, kas atsaucās un ziedoja savu laiku mūsu Dievnama apkārtnes sakopšanai! 

  48.      Svētdien,3.aprīlī, Rīgas Gospelkoris ar Lieldienu koncertprogrammu viesojas mūsu Dievnamā.

      Tas bija stāsts, kas aizrāva, iepriecināja ikvienu  un ļāva satikt Kungu Kristu tepat, šajā vietā un šajos cilvēkos, kas šo vēsti sludināja ar vislielāko prieku un pateicību par šo iespēju un par šo dzīvi, kas katram mums ikvienam dota.

    Paldies, jums mīļie brāļi un māsas Kristū par to, ka esat un nesat šo visbrīnišķīgāko vēsti pasaulē!

    Lai Dievam pateicība par jums!

  49. Alfa kursa II nedēļas nogale Kalna skolā 18.03. – 20.03.2016.

    ,,Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme - uz dzīvību un mieru."

                                                                                                                /Rom.8:6/          

     

            Dievs, daba un darbs... tā ir mīlestība pāri visam. Un šī mīlestība ļoti spilgti apliecina sevi Kalna skolā. Gan darbos – darāmajos un iesāktajos, kur neviens darbs vai darbiņš nav ne par mazu, ne par nenozīmīgu, lai to darītu ar atbildības sajūtu un ieliekot tajā vislielāko mīlestību un savu attieksmi - , gan savstarpējās attiecībās  -  cilvēks cilvēkam, skolotājs bērnam un ikviens katram, un savu dzīvesziņu balstot  Dieva gudrībā – ticībā, cerībā, mīlestībā, paļāvībā!

        Kas tad patiesi ir Svētā Gara nedēļas nogale? Tas brīnišķīgs, neaizmirstams un ļoti svētīgs notikums katram, kas kaut vai reizi ir piedzīvojis šīs dienas. Tā ir sadraudzība un kopā būšana - lūgšanās, slavēšanā, diskusijās, pārdomās, lekcijās - no piektdienas vakara līdz svētdienai, kad noslēdzam nogali ar dievkalpojumu, un kur visus vieno viens patiess gars – Dieva gars!

       Šajā Svētā Gara nedēļas nogalē Kalna skolā piedalījās pavisam 23 Alfa kursa gan kalpotāji, gan  dalībnieki (kopā ar bērniem), kur  draudzīgā gaisotnē bija iespēja būt sadraudzībā ar skoliņas darbiniekiem un bērniem, kā arī garīgajiem vadītājiem: Tirzas un Ļaudonas draudzes mācītāju Valdi Strazdiņu (vienu no Grostonas kristīgās skolas dibinātājiem 1991.gadā), Madonas iecirkņa prāvestu Hansu Jensenu un Gulbenes draudzes mācītāju Ilgvaru Matīsu.  

        Par savām sajūtām nedēļas nogalē  liecina mūsu mīļā, mazā,  mākslinieciskā dvēselīte, šajā kursā kalpotāja – Laila: „Tas nav izsakāms vārdos nedz uzrakstāms, to dienu - vakaru Kalna skolā es nemūžam neaizmirsīšu! Likās, ka Jēzus saka: "Tu mani pazīsti, bet kur Tu esi?" Es viņu sastapu šajā vakarā un vairāk negribu laist vaļā! Man likās, ka gan jau mani neuzrunās šajā vakarā Svētais gars, bet nekā! Atlika vien to nodomāt,  un tas bija ar mani, dziļi sirdī pie manis! Kalna skolā gribas atgriezties vēl un vēl, šeit valda tāds miers, sirsnība un pāri visam Dieva tuvums! Tu redzi cilvēkus, kas ir tik patiesi  pazemīgi un ar sirdi un dvēseli mīl Dievu.”

        Tik brīnišķīgs un visu zinošš ir tikai mūsu Dievs, kam mēs pateicībā kalpojam.  Viņš ir tas, kas Alfa kursā II devis Ingu F., kurai pateicoties  tagad kursam ir savs fotogrāfs. Tā par ned. nogali stāsta Inga F.: „18. marta vakarpusē, kad cīruļputenis sajaucis kopā debesis ar zemi, tiekamies pie baznīcas, lai dotos uz Sv. Gara nedēļas nogali Kalna skolā. Ir patīkams satraukums, jo tik ļoti atkal gribas pabūt šajā vietā! Pa ceļam mūs pavada jau skaists saulriets ar brīnišķīgām mākoņu formām un sveicina mazs varavīksnes stūrītis! Šīs dāvanas vairo priecīgo satraukumu, ierodoties Kalna skolā. Tā kā esam jau 2. reizi, visi dodamies uz jau iepazītajām istabiņām. Manā istabā, uz gultas, ko kādas gādīgas rokas skaisti saklājušas, ir pat draudzīgs zaķēns nolikts. Tas ir tik ļoti mīļi, ka rodas ideja nākamajam braucienam - katram būtu savā gultiņā kāds našķītis gultas saimnieciņam jāatstāj kā maza pateicība par rūpīgi sagatavoto istabu ciemiņam!

       Piektdienas vakars - lūgšanas kopā ar māc. Valdi un Raimonda  aizrautība mūzikā liek pacelties pāri ikdienai un domas lido uz Dievišķo, neapjausto un vēl gaidāmo!

        Sestdienas rīts uzaust neparasti skaists un saulains - agrā rītā, apstaigājot  visu apkārtni, vēroju - cik daudz šajā ēkā ir ieguldīts mīlestības un darba. Sagaidām  visus II Alfa kursa dalībniekus, un šī diena var sākties - ar mācītāja Ilgvara uzrunu, no kuras man visspilgtāk palicis atmiņā teikums*svarīgi nevis *vai*, bet gan *kā*. Lai arī pēc garšīgajām brokastīm, saules apmirdzēti, bijām kļuvuši nedaudz miegaini, bija ļoti interesanta iepazīšanās un lekcija ar Madonas luterāņu draudzes mācītāju Hansu Jensenu. Pēc pusdienas atpūtas, ļoti enerģiski atkal dodamies uz lekciju, kuru vada mācītājs Ilgvars. Atrodu daudzas atbildes uz saviem jautājumiem. Arī grupu diskusijas paskrien nemanot. Un tad jau klāt galvenais pasākums - vakara Sv. Gara lūgšanas. Sajūtas, kas mani pārņem šajā laikā, ir grūti aprakstīt, un laikam to arī nevajag, jo tas ir MANS dialogs ar Dievu, tās ir MANAS Sv. Gara izjūtas un tās ir MANAS attiecības ar Jēzu. . . Vien varu novēlēt katram šādus brīžus piedzīvot un izjust!”

       Visi, kas esat ceļā pie Dieva Dēla, nepaejiet Tam garām!  Atveriet savas sirdis, lai tās top brīvas! Satieciet Dieva klātbūtni Svētā Gara nedēļas nogalē! Uzdrošinieties, pasakiet pasaulei, lai tā kādu brīdi jūs uzgaida un ļaujieties, lai Tas, kas jūs uzrunā šajās dienās, ir Tas, ko redzēt neredzam, bet kam ticam, ko mīlam un uz ko tiecas mūsu dvēseles! Svētīgu nedēļas nogali visiem, kas vēl ceļā un domās par to! Tiekamies nākamajā Alfa kursa Svētā Gara nedēļas nogalē!

     

    Paldies visiem, kas bija, kas uzdrošinājās, kas piedzīvoja, kas kalpoja! Vislielākais un vissirsnīgākais paldies! - visiem mīļajiem Dieva cilvēkiem Kalna skolā, kuru gādību, mīlestību un pašaizliedzību bauda ikviens, kas te viesojas!

     Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

    Paldies!

     

     

  50.  

  51. Ceļā uz Sv. Gara nedēļas nogali Kalna skolā!

    „Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. 
     Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. 
     Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam, 
     priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās."

     Rom.12:9-12

            

           Ir izskanējuši jau pieci Alfa kursa sadraudzības vakari. Tie atkal ir vienojuši  gan Alfa kursa kalpotāju komandu, gan tos, kas šajā reizē ir kursa dalībnieki. Ko esam ieguvuši šajā laikā? Uz to jāatbild katram pašam, bet viens ir skaidrs – mēs visi kopā arvien mācāmies iepazīt un saprast Dieva gribu un vadību savās dzīvēs un ļauties Dieva brīnumiem.

        Tā esam pietuvojušies Alfa kursa Svētā Gara nedēļas nogalei. Arī  šoreiz to organizējam Kristiāna Dāvida pamatskolā, tautā sauktajā Kalna skoliņā, no 18.03. līdz 20.03. Tā ir vieta, kur atkal un atkal gribas atgriezties un būt tur – klusumā, mierā… tur it viss stāsta par Dieva bezgalīgo žēlastību un neizmērojamo mīlestību. Lai Dieva žēlastība mūs pavada šajā nedēļas nogalē un izlej savu mīlestību pār katru, kas Viņu meklē un ir ceļā, lai sastaptos ar Dieva Dēlu. Lai pietiek spēka un vēlēšanās –  iet, meklēt, saukt un sastapt…

    Vienīgais glābējs ir solis, ko tu sper. Vēl viens solis.

    Vienmēr viens un tas pats solis tālāk…                

                                                                                     Antuāns de Sent-Ekziperī

    Patiesā priekā un mīlestībā uz saviem tuvākajiem, Inga

  52. Projekts "Gaisma pilsētas vēsturiskajā centrā"

  53.  Gulbenes Evaņģēliski luteriskā draudze piedalījās biedrības Sateka organizētajā mazo projektu konkursā 2015 " Kopā - varam visu " ar projektu " Gaisma pilsētas vēsturiskajā centrā. Projekts guva atbalstu un apstiprinātā publiskā finansējuma apmērs 500.00 EUR.

    Gulbenes luterāņu baznīca atrodas Gulbenes vēsturiskā centra teritorijā, līdz ar to nepieciešams veidot ainaviski pievilcīgu vidi. Šī projekta mērķis bija turpināt baznīcas parka ( pilskalna )sakārtošanu, kas sevī ietver sauso un bojāto koku nozāģēšana, jaunu gaismas laternu uzstādīšana. Projekta rezultātā nozāģēti koki un uzstādītas 7 jaunas laternas, izpļauta parka teritorija. Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir vieta kur notiek dažādi kultūras pasākumi, kā arī tā ir tūrisma apskates objekts. Daudziem viesiem apmeklējot baznīcu, rodas savs iespaids par Gulbeni. Mēs kā draudze esam atbildīgi par šīs vietas sakopšanu. Publicitāte ir šīs vietas ikdiena, tādēļ bija nepieciešams realizēt šo projektu, kā rezultātā apkārtne ir sakoptāka, jaunās laternas vizuāli papildina visu kādreizējo Vecgulbenes muižas kompleksa teritoriju. Kopējās projekta izmaksas 1487.89 EUR, t.sk. biedrības Sateka finansējums 500 EUR, draudzei saziedotie līdzekļi 157.89 un veiktie darbi , kas saņemti kā ziedojums par kopējo summu 830 EUR ( darbu veicēji SIA " Vējakalni " vadītājs Andris Vējiņš un brīvprātīgais darbs - Roberts Svidrickis un Raivis Bērziņš ). Paldies ikvienam, kas piedalījies šī projekta realizācijā.

                                                                         Draudzes priekšniece Evija Samsone

    foto skatīt šeit

  54. Draudzes kalpotāju viesošanās Temas (Dānija) draudzē

    No 4. – 8. Jūnijam mūsu draudzes 12 kalpotāji viesojās Temas draudzē Dānijā. Es, Rolands un Līga Krevici izbrauca jau 1. jūnija vēlā vakarā ar automašīnu. Pa ceļam apskatījām Hitlera bunkurus, Malborkas pili, Gdaņskas vecpilsētu Polijā un Lībekas vecpilsētu Vācijā.  Pārējie 9 delegāti devās ar lidmašīnu naktī no 3. Uz 4. Jūniju. Kā jau katrā ceļojumā gadās pa misēklim un kuriozam, tā arī šajā. Pērkot biļetes ar lidmašīnu lidojošajiem, kļūdījos ar Rudītes uzvārdu. Mūsu mūžam rosīgajai Rudītei ierakstīju uzvārdu Irbīte, kaut arī viņa ir Irbe, tā nu viņu visu vēlāko laiku arī sauca manis iedotajā uzvārdā, kas viņai pat ļoti piestāv. Pateicība Dievam, ka lidojumu viņai neatteica un viss nokārtojās.

    4. jūnija rītā ar Rolandu un Līgu uz brokastu laiku ieradāmies pie saviem saimniekiem Bent un Kirsten, kuri mūs laipni sagaidīja. Drīz vien ieradās arī Iveta Zv. Un Līga Ž. Pēc brokastīm devāmies uz, lai satiktu visus pārējos un apskatītos vairākus dievnamus. Pirmajā no apskatītajiem dievnamiem, kas ir 100 gadus vecs, kopā lūdzāmies un dziedājām korāli ,,Viļņiem un vējiem spītējot’’ abās valodās, jo teksta autors ir dāņu dzejnieks. Pēc tam devāmies tālāk apskatīties kādu 800 gadu vecu dievnamu. Līdzīgais ar mūsu baznīcu – arī šeit nebija torņa. Cik varēja saprast, tad tā arī nekad nav ticis uzcelts, taču blakus piebūvēta konstrukcija, kur nostiprināts zvans. Visām baznīcām, ko redzējām, apkārt bija skaisti sakopti kapiņi, par kuriem rūpējas algots dārznieks. Dievnamiem nav vairāk apmeklētāju uz dievkalpojumiem, kā pie mums. Arī Dānijā ir ļoti daudz cilvēku, kas skaitās draudzes locekļi, taču reāli dievnamu nekad neapmeklē. Atšķirība vienīgi tā, ka arī šādi cilvēki maksā baznīcai nodokli, ko valsts pārskaita un izdala draudžu vajadzībām.

    Neierasti priekš mums likās altāri, salīdzinot ar mūsu, kā arī Viduseiropas valstīm. Jēzum piešķirti sejas vaibsti, kas dažubrīd atgādini pat no grāmatām redzētus faraona attēlus. Pārbraucienos redzējām arī vairākas eglīšu audzētavas un zirgus. Tad mūs uzņēma pie sevis kāds draudzes loceklis, kurš bija sagatavojis pusdienas mums siltumnīcā (oranžērijā). Kaut ko tik skaistu grūti pat būtu pirms tam iedomāties! Visur valdīja laipnība un sirsnīga uzņemšana. Pēc tam devāmies uz baznīcas lietoto preču veikalu, kas ir lielākais tāda veida veikals Dānijā. Šeit cilvēki atnes kādas lietas, kas nav vairs vajadzīgas vai arī palikušas mantojumā, lai kāds cits tās varētu lietot. Šeit strādā ļoti daudz darbinieku, gan algoti, gan brīvprātīgie. Netiek tirgotas tādas lietas, kas nav vairs izmantojamas vai ir salauztas, bet gan reāli lietojamas, daudzas arī antīkas un patiešām skaistas mēbeles, grāmatas, drēbes, viss ikdienai vajadzīgais. Iegūtā nauda tiek novirzīta patversmēm, kas gadā sastāda 200-300 tūkstošus eiro. Laiks šī veikala apskatei bija ļoti ierobežots, bet varbūt arī labi, jo pretējā gadījumā mēs būtu tur nopirkuši pārāk daudz.

    Pēc tam devāmies uz baznīcas patversmi Silkeborg pilsētā. Šeit var nākt ikviens, kurš meklē palīdzību, meklē izeju no atkarībām, no vientulības, nabadzības un izmisuma. Te cilvēks var paēst, saņemt psihologa palīdzību, komunicēt ar citiem, izmantot mūzikas instrumentus, tikt aizvests uz slimnīcu un lūgties. Ir pat darbinieki, kuri iet pa ielām un meklē tos, kuriem vajadzīga palīdzība. Tiem, kuri ir tikuši uz kājām, nav vēlams šeit atgriezties, tāpēc tikko ir uzcelta jauna patversme, kur iegriezties šādiem cilvēkiem un gūt stiprinājumu.

    Pēc tam devāmies uz mītnes vietu, lai sagatavotos vakara sadraudzībai Temas draudzes namā.

    Sadraudzībā bija gan sirsnīgi vārdi no mums un no vietējiem. Te bija gan draudzes cilvēki, gan arī Gulbenes-Temas biedrības pārstāvji. Rādīju prezentāciju par Gulbenes draudzes dzīvi, par mazajām apkārtnes draudzēm, par vispārēju stāvokli LELB, par dažādiem būtiskiem faktiem, kur mūsu baznīca atšķiras no Dānijas baznīcas, atbildēju uz jautājumiem un pārtulkoju tos  Sadraudzībā tika dziedātas dziesmas gan no mūsu puses (korāļi un tautasdziesmas), gan no vietējo puses. Valdīja vienkāršība un sirsnība. Pēc tam devāmies uz savām mītnes vietām un uz saldu dusu, pirms tam pasēžot ar saimniekiem vēl pie viena galda  viņu mājās, uzzinot vairāk par viņiem, par viņu ticības pieredzi. Mūsu saimniekam ļoti tuva lieta ir svētceļojumi. Garākais, ko viņš ir veicis ar kājām, ir no Dānijas uz Spāniju, šis svētceļojums aizņēma 5 mēnešus viņa dzīves (tad viņam bija 52 gadi, tagad – 69), vēl 5 gadi pagāja, pielietojot praksē iegūto garīgo bagātību. Tāpat ar sievu viņš ir devies mērot tālus ceļa gabalus ar velosipēdiem. Pirms pensijas viņš strādājis finanšu jomā. Diena bija gara, piepildīta un svētīga!

    5. jūnijs, piektdiena

    Paēdam brokastis un dodamies uz 50km attālo Aarhus pilsētu, kur 2 dienas norisināsies Dānijas starptautiskās baznīcas dienas. Ierodoties ēkā, kur iesākas šis pasākums, mūs sagaida pārsteigums – priekšā pārstāvji arī no citas Latvijas draudzes. Satieku savu Lutera Akadēmijas kursabiedru Erlandu Lazdānu, kurš kalpo 4 draudzītēs Liepājas pusē un viņa 4 līdzbraucējus. Tas mēdz būt tik neparasti: tu gribi satikt kādu cilvēku Latvijā, bet neizdodas, un te pēkšņi – ieraugi Dānijā. Starp citu, pēdējo reizi redzēju mācītāju Lazdānu Igaunijā, kur ar ģimeni apmeklējām Tartu zinātnes centru – tā, ka mūsu plāni ne tuvu nestāv klāt Dieva plāniem! Kad pasākumu atklājis kāds vietējais melnādainais mācītājs un atkal iedzerta kafija, tad visi sadalās pa darba grupām. No četrām iespējām, mūsu dalībnieki izvēlējās sadalīties pa divām darba grupām - ,,skola un baznīca’’ un ,,PR un komunikācija baznīcā’’. Es biju otrajā. Pārsvarā tika runāts par portālu Facebook un tā iespējām izvietot informāciju, uzrunāt cilvēku, vairāk sekotāju piesaistīšanu u.t.t. Internets tika salīdzināts ar iespējām, kas bija kādreiz – radio, buklets, avīze. No vienvirziena komunikācijas uz ātrāku, efektīvāku divvirzienu saziņas veidu. Ļoti svarīgi arī, kādu auditoriju tieši uzrunāt, piemēram nav nozīmes reklamēt pasākumu baznīcā pilnīgi visiem, ieskaitot, piemēram, musulmaņus. Nedaudz arī pieskārās tam, ka no elektroniskas saziņas jāpāriet uz dzīvām attiecībām. Kas pietrūka: būtu gribējies šo tēmu paturpināt un dzirdēt, kas par savstarpējo komunikāciju teikts Svētajos Rakstos.

    Pēc pusdienām atkal bija jāizvēlas no 4 darba grupām. Mūsu dalībnieki pārsvarā izvēlējās klausīties tēmas ,,lūgšanu prakse’’ un ,,jaunas idejas dzīvei baznīcā’’’. Es biju pirmajā. Vadīja sieviete mācītāja, kas stāstīja par lūgšanu krellēm (būtībā rokassprādzi), ko veidojis kāds zviedru bīskaps. Pērlēm ir atšķirīga forma un krāsa un katrai ir pērlītei ir sava nozīme. Kad tu gribi lūgt par attiecīgo tēmu vai vienkārši dzirdēt, ko Dievs vēlas tev par to teikt, tad pieskaroties attiecīgajai pērlei, tu par to aizdomājies un lūdz. To var darīt automašīnā, ejot pa ielu vai kā citādi. Šai pērlīšu virtenei ir pat attiecīga rokasgrāmata angļu, vācu, dāņu, zviedru valodās. Kādu tas uzrunāja, bet kādu nē. Es, laikam, piederu pie otrās kategorijas. Pietrūka tas, ka netika lasīts, ko saka Raksti par lūgšanām.

    Pēc šīs lekcijas atkal sekoja kafijas pauze un dienas apkopojums. Tad tika dots brīvs laiciņš. Saimnieki mums mazliet parādīja pilsētu, aizveda līdz ostai un pludmalei, un visiem izpirka pa saldējumam. Pēc vakariņām Aarhus Dievmātes katedrālē notika ekumēniskais dievkalpojums. Dievnams ar ļoti interesantu iekārtojumu, bija iespēja arī nokāpt pagrabstāvā, kur pavisam nesen ierīkots altāris. Dievkalpojumu iesāka skaisti dziedošs meiteņu koris. Priekš mums neierasti bija tas, ka lūgšanu (pat ,,Mūsu Tēvs’’) laikā visi palika sēžam. Vienīgais brīdis, kad dievkalpojumā cilvēki pieceļas kājās, bija Ticības apliecības laikā un Evaņģēlija lasījuma laikā.

    Vienīgais brīdis, kad Dānijas baznīcā cilvēki nometas uz ceļiem, ir saņemot pie altāra Vakarēdienu. Lasījums no Bībeles tika lasīts daudzās valodās (skaitu neatceros ko darīja jaunieši no dažādām valstīm. Pēc dievkalpojuma devāmies atpakaļ uz Temas pilsētu. Pa ceļam varējām vērot zaļās Dānijas ainavas. Aarhus pilsētā varēja ievērot, ka ļoti liels cilvēku skaits pārvietojas ar velosipēdiem. Pilsētā ir ļoti daudz veloceliņu un zaļo zonu. Kā teica saimnieks pa ceļam uz naktsmājām, tad par tika domāts jau 40 gadus agrāk, plānojot pilsētas infrastruktūru. Pa ceļam uz Temu, ievērojām arī jauno māju rajonus, kur uz katras mājas  bija redzami saules paneļi. Saimnieks teica, ka šādas mājas ir ļoti, ļoti dārgas, visi to nevar atļauties. Dānija arī bija viena no pirmajām valstīm, kurā attīstīja vēja ģeneratorus, tātad diezgan daudz šeit domā par ekoloģiju un alternatīvās enerģijas veidiem. Vēl  secinājām, ka būtībā, paskatoties uz dabu, nevari pateikt, vai esi Latvijā vai Dānijā. Tā nu pagāja vēl viena piepildīta, interesanta un svētīga dieniņa!

    6. jūnijs, sestdiena.

    Pabrokastojuši, atkal dodamies uz Aarhus pilsētu. Šodien viss sākas diakonu skolā. Kā saka saimnieks, tad šeit mācās arī evaņģēlisti. Prezentāciju laiks. Katrai draudzei tiek dotas 10 minūtes, lai sevi prezentētu. Šo sadaļu sauc ,,Apkārt pasaulei’’. Mani jau laikus brīdināja, ka nedrīkst pārsniegt šo doto laiku. Es to tiešām nepārsniedzu, jo nemaz netiku pie vārda. Gandrīz visiem sanāca vairāk, kā 10 minūtes, līdz ar to mums netika vispār. Bet tam bija arī labā puse. Kā teica Bent, tad mums esot bijusi vislabākā prezentācija (vienas otras prezentācijas laikā tiešām varēja aizmigt). Bet bija vairākas draudzes, kas tiešām ļoti uzrunāja – piemēram, viena ungāru draudze, kura veido kaut ko līdzīgu kolhoziem un aicina darbā cilvēkus, kas parasti izvēlas labāk nestrādāt. Īpaši šī draudze veic misijas darbu pie romu tautības cilvēkiem un aicina viņus gan strādāt, gan lūgt, gan darboties draudzes dzīvē. Vēlāk sanāca arī laba saruna ar šīs draudzes prezentētāju, topošo mācītāju. Atklājām, ka mums ir līdzīgas domas un uzskati par daudzām lietām, apmainījāmies ar kontaktiem.

    Tad sekoja kafijas pauze un bīskapa Peter Fischer-Møller lekcija ,,Baznīca un pasaule’’. Roskilde diecēzes bīskaps un Dānijas misijas organizācijas priekšsēdētājs stāstīja par iedvesmojošu izpētes ceļojumu uz Meksiku. Viņš ir uzrakstījis arī grāmatu ,,Dieva atspīdums’’ par Maya ciematu un tā Bībeles stāstiem.

    Pēc pusdienām sadalījāmies divās grupās. Vieni devās uz futūristisku pansionātu, kur redzēja visdažādākos mūsdienu tehnoloģijas pielietojumus slimu cilvēku labsajūtai. Savukārt es ar otru grupiņu devos īsā svētceļojumā (apmēram 6 km). To vadīja mācītāja sieviete (Dānijā 60% mācītāju ir sievietes, kas pēc mūsu Bībeles izpratnes nav īsti pieņemami, ņemot vērā I Kor. 14:34). Šis svētceļojums veda caur pilsētas nomali, mežiem un pļavām ar 5 apstāšanās punktiem, kuros mums izstāstīja, kāds ir uzdevums nākošajā posmā, par ko domāt vai par ko lūgt. Piemēram kādā posmā bija jāieklausās vienkārši dabā, skaņās, smaržās, jāierauga viss Dieva radītais kā liels brīnums, citā savukārt bija jādomā, par ko esi pateicīgs Dievam, vēl citā bija jāiet, atceroties, ka blakus ir Jēzus. Šī svētceļojuma beigās bijām aicināti saplūkt pļavā ziedus, ko aiznest uz ļoti senu koka baznīcu (kas gan patiesībā nav sena baznīca, bet senas baznīcas kopija). Tad tur notika svētbrīdis. Blakus bija arī moderns mākslas muzejs, kas atgādināja mūsu ,,Gaismas pili’’, tikai šim varēja pastaigāties pa jumtu, sākot no lejas līdz augšai un tas bija apstādīts ar zāli.

    Diena noslēdzās (un līdz ar to arī Dānijas Starptautiskās baznīcas dienas) ar skaistām vakariņām, uzrunām un priekšnesumiem (dziesmas, dejas u.t.t.). Bija pat atbraucis kāds itāļu koris, kurā dziedāja gan ļoti jauni zēni un meitenes, gan arī pieaugušie. Par šo itāļu draudzes kori teica, kas viņi esot iebraukuši tikai pirms stundas, lai šovakar dziedātu. Interesanti priekšnesumi bija no Tanzānijas pārstāvjiem – neparastas dziesmas, neparastas dejas.

    7. jūnijs, svētdiena

    Šis rīts iesākas ne tik agri, kā citas dienas. Temas baznīcā dievkalpojums iesākas neparastā laikā – ne 10, ne 11, bet 10.30. Bent mani aizved pusstundu pirms sākuma, lai es satiktu mācītājus un izrunātu dievkalpojuma secību.

    Dievkalpojuma secība ļoti vienkārša: nav vispārējās grēksūdzes, tikai 2 lasījumi un 3 dziesmas, liturģijas dziedājumu arī gandrīz nebija, cik atceros, arī vakarēdiena iedibināšana ļoti īsā veidā. Šis dievkalpojums reizē bija arī atvadīšanās no mācītājas Ann Mett, kalpot paliks mācītājs Andreas. Dievnamā izvietoti vairāki monitori, uz kuriem redzami dziesmu numuri, tika rādīta arī lūgšana ,,Mūsu Tēvs debesīs’’ latviešu valodā. No manas puses bija lasījums latviešu valodā un lielā draudzes lūgšana, kur aizlūdzam arī par vietējo draudzi un par mājiniekiem, kuriem iet ļoti grūti. Esmu arī pie Vakarēdiena izdalīšanas. Tā kā mums ir pierasta vispārējā grēksūdze, tad pie Vakarēdiena noturēju to un atlaidu grēkus saviem tautiešiem, no vietējo puses nekas pret to netika iebilsts. Kristus asiņu izdalīšana atšķiras ar to, ka katram tiek ieliets no lielā biķera mini biķerītī. Mani interesēja, kur tad paliek tas atlikums no mazajos biķerīšos un to arī vēlāk jautāju. Atbilde bija, ka viss tiek vienkārši izmazgāts… Dievkalpojums laikā tika dziedātas speciāli kora sagatavotas dziesmas mācītājai Ann Mett, par ko viņa arī no sirds apraudājās.

    Pēc dievkalpojuma visi gājām uz draudzes namu, kur notika pusdienas, sadraudzība. Šeit bija arī garas atvadu runas  un apsveikumi mācītājai Ann Mett, viņa šeit kalpojusi 3 gadus. Priekš mums neierasti bija tas, ka sadraudzībā pie dzērieniem bija arī alus, bet tiešām viss bija ar mēru un nevarēja redzēt nevienu iereibušu. Pēc garas atvadīšanas no mācītājas Ann Mett, tika teikti arī atvadīšanās vārdi mums. Par to, ka viņi ir priecīgi, ka mēs esam šeit bijuši, par iedvesmu, ko esam arī viņiem atstājuši un ka viņi ar prieku ir mūs uzņēmuši, un cer uz sadraudzību ar mums arī turpmāk. Tika pasniegta arī aploksnīte, Gulbenē secinājām, ka mums ir uzdāvināti 100 EUR. Patiesībā, jau ne tikai tie. Kur tad vēl visa izmitināšana, izvadāšana, pabarošana, apmaksāta dalība Dānijas starptautiskajās baznīcas dienās un arī naudiņa ceļam četriem cilvēkiem, par to visu paldies Temas draudzei un visam pāri stāvošajam un mūsu sargājošajam Trīsvienīgajam Dievam! Sirsnīgi viņiem pateicamies, īpaši izceļot arī cilvēkus, kas mūs izmitināja pie sevis!

    Pēc sadraudzības ejam apskatīties baznīcas saimniecību un tā nav maza. Atsevišķa ēka dārza tehnikai, traktoriem, atsevišķa ēka draudze administrācija ar modernu iekārtojumu, tad vēl arī mācītāja māja un māja, kur pieņem cilvēkus u.t.t…. uzkāpjam arī baznīcas tornītī (tas tiešām ir maziņš). Gan zvans ir automātiski noregulēts un pat torņa logu slēdži ir ar pogu atverami. Pēc tam dodamies uz veikalu, kur sameklējam pa kādam nieciņam, ko aizvest uz mājām. Tad nevar neievērot Rolanda vēlmi redzēt, kā vietējie nodarbojas ar biškopību un medniecību, tādēļ dodamies uz Elses un Johannesa, kuri izmitina Inesi un Agnesi, un apskatāmies viņu saimniecību. Johannes izrāda savus 4 bišu stropus un 7 šaujamieroču. To vajadzēja redzēt. Kad satiekas tāds ar līdzīgu, tad sarunas iet vaļā. Katrs strops un katrs ierocis tika rūpīgi apskatīts un pārrunātas raksturiezīmes. Iespaidīgākais ierocis Johannesam bija uz 80 gadu jubileju sievas uzdāvināts! Tāpat arī izskatīti medniecības albumi un pie sienas piekārtie medījumu galvaskausi, lai nu Rolandam un Līgai tiek… tāpat arī tika izmēģināts brauciens ar riepu, kas iekārta trosē, tas uztaisīts, lai mazbērniem būtu ar ko ciemošanās laikā izklaidēties.

    Tad devāmies uz Oluf māju, kur bija izmitinātas Iveta un Līga. Tur mūs sagaidīja arī mūsu saimnieki. Pie galda risinājās dziļas sarunas par draudzi, ticību un… protams par medībām… Mājā un uz galda valdīja elegance un reizē arī vienkāršība. Šīs mājas saimnieks aizveda mūs arī uz savu lauku un mājiņu ar daudz melniem cālēniem. Visās mājās, kurās bijām, bija ideāla gaisa temperatūra, noregulēts klimats, apsilde ar gāzi, tas esot priekš viņiem lētākais apkures veids.

    Pēc šī mielasta un cāļu apskates, braucam uz mūsu saimnieku (Bent un Kirsten) māju, kur sabrauc arī visi pārējie mūsējie un visi izmitinātāji. Uzdziedam vēl pa tautasdziesmai, kas viņiem tik ļoti patīk un atvadāmies, cerot un lūdzot, ka arī Rudīte tiks mājās ar lidmašīnu. Savācam ar Rolandu un Līgu mantas mašīnā un sadodamies ar saimniekiem rokās, lai kopā lūgtu par atpakaļceļu, par pārējiem, par tiem, kas paliek, ko noslēdzam, protams, ar ,,Mūsu Tēvs’’. Ir vēls vakars, bet tas nekas. Izbraucam ļoti vēlā vakarā, dažas stundas Vācijā paguļam un dodamies tālāk līdz Berlīnei. Pa ceļam saņemam ziņu, ka arī Rudīte ir ielaista lidmašīnā – tātad arī Irbīte ir viņai derīgs uzvārds! Pateicība Dievam!

    Pa ceļam ieraugu uzrakstu Wittenburg. Nodomāju, ka te nu jābū baznīcai, kur Luters1517. gadā piesita pie baznīcas durvīm savas slavenās 95 tēzes. Pilsētā iebraucam, baznīcu atrodam un tiešām luterāņu, bet nav neviena apraksta par tēzēm. Tā nu neziņā dodamies tālāk. Vēlāk mājās izlasu, ka Vācijā ir gan Vitenberga, gan Vitenburga uun mēs esam bijuši otrajā…

    Sasnieguši Berlīni, dodamies izstaigāt zoodārzu, uzkāpt Berlīnes uzvaras statujā, apskatītes Brandenburgas vārtus un Reihstāga ēku. Tā, kā Līga un Rolands ir pārguruši no staigāšanas, tad dodamies prom uz mājām. Pa ceļam atceros, ka mašīnai beigusies apdrošināšana. Polijā piestājam Makdonaldā, kur ir bezvadu internets, dators līdzi un lieta darīta. Vispār arī viedtālrunis ļoti noderēja, jo tas deva iespēju caur internetu sazvanīties un sarakstīties ar mājiniekiem bez papildu maksas. Nakts tumsā gribu Rolandam un Līgai parādīt multimediālo strūklaku šovu Varšavā, bet izgāžos, jo izrādās, ka tās darbojas tikai nedēļas nogalēs. Braucot pa Polijas ātrgaitas ceļu, piedzīvojām nakts melnumā mazu izbīli. Uz ceļa bija kaut kas nesaredzams, bet stipri sajūtams, atsitamies pret automašīnas riteni un apakšu, katrā gadījumā tas nebija nekas mazs. Nobraucis malā bija automašīnu treileris. Jautājam viņam krieviski, angliski, bet viņš atbild tikai poliski. Sapratām vienīgi to, ka kaut kas tiešām ir izkritis. Treilerī trūka vienas automašīnas, bet nu diezin vai mēs pārbraucām pāri automašīnai…! Pateicība Dievam, ka tiešām viss kārtībā un Viņš mūs pasargāja. Dažas stundas naktī pagulējuši, otrdienā esam mājās!

    Sveiki mājinieki, sveiks mīļais dievnams! Nekur nav tik labi, kā mājās!

    Es domāju, ka lielākais ieguvums kalpotājiem no šī brauciena bija atiet uz brīdi no ikdienas skriešanas, kā arī izjust Dieva mīlestību caur dāņu gādību un rūpēm, dzirdēt arī kādas jaunas idejas un novērtēt to, kas mums ir pašiem!

    Mācītājs Ilgvars

    Foto šeit...

  55. SENIORU KORA DZIEDĀTĀJU TIKŠANĀS

     

  56. "Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet Tam Kungam, visa pasaule!
    Dziediet Tam Kungam, teiciet Viņa Vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!"
    (Ps 96:1-2)

    18.oktobra  saulainas  sestdienas  rītā  uz satikšanos  tika  aicinātas mūsu draudzes  senioru  kora  dziedātājas. Tikšanās  bija  gaišu un sirsnīgu atmiņu piepildīta. Mācītājs Ilgvars Matīss  pateicās visām dziedātājām par ilgajiem gadiem kalpojot draudzē un arī pats atzina -  ja nebūtu mācītājs,tad viņš noteikti būtu kora dziedātājs. Visām tika vēlēta  Dieva svētība ,visskaistākos dzīves gadus vadot,veselība un sirdsprieks.

    Ar jubilāres mīļāko un senioru korim tuvu dziesmu  ‘’Cik brīnišķi’’  skaistajā   90 gadu jubilejā tika sveikta Velta Zaharāne.

    Pie kopīgas tējas tases un pašu sarūpēta cienasta galda tika pārstaigātas kora vēstures atmiņu takas, izdziedātas mīļākās dziesmas un kopīgi  lemts - nākt kopā vēl aizvien,- vismaz reizi mēnesī satiekoties un izdziedot gan senās,gan jaunas dziesmas. Dziedātājas veido senioru ‘’kodolu’’mūsu draudzē.Kopīgi var rasties jaunas idejas kopā sanākšanai un darboties priekam.

    .....

    Kora  un vokālajai mūzikai mūsu draudzē ir senas tradīcijas.Līdz 1952.gadam patstāvīga dziedātāju sastāva draudzē nav bijis.Svētku dievkalpojumos dziedājuši pilsētas labākie kori ,viesu vokālisti no Rīgas  vai kaimiņu draudžu mūziķi.1952.gadā draudzē kalpot sāka mācītājs Žanis Dambis.Viņa kundze Marta bija kordiriģente un  jau pirmajā kalpošanas gadā dedzīgi aicināja dziedāt gribošos apvienoties korī.

    Kora darbība nav pārtraukta visus šos 62 gadus. Vecākie dziedātāji atceras gadus,kad korī dziedājuši ap 35 dziedātāji.Viskrāšņāk koris skanējis diriģentes Eleonoras Bērziņas laikā. Viņa  bijusi  kora vadītāja  21 gadu (no 1977.- 1998.gadam) un bijusi paraugs kalpošanā ikvienam. Arī bijušie koristi atzīst,ka jutušies  kā liela ģimene- esot kopā gan priekos,gan skumjās dienās.

    Kad 2011.gadā mācītājs Māris Sarma aicināja dibināt ansambli,kurš varētu muzicēt katrā dievkalpojumā un  darboties paralēli korim,muzicējošo senioru  darbība  kļuva pasīvāka. Gadu gaitā daudzi no dziedātājiem  pavadīti  Mūžībā. Daži veselības dēļ nevar būt kopā.Tomēr  patiesība ir  kora himnā dziedātie vārdi – ‘’novīst rozes un nosirmo mati,paliek vienīgi mīlestība... ‘’

       Lielā pacilātībā ,savā 60.jubilejas gadā, koris piedalījās dievkalpojumā 2012.gada septembrī,kurā pirmo reizi  kalpoja mācītājs Ilgvars Matīss. Mācītāja sieva Ilona ir kordiriģente ,un tas  neviļus  liek  vilkt  paralēles  ar tālo 1952.gadu,kad  mūsu draudzē dzima kora mūzika.  Tai  jāatdzimst  jaunā skanējumā.

          Senioru kora dziedātājas vēl jaunajiem  ansambļa dziedātājiem bezgalīgu  ticības spēku, dziesmas mīlestību,kopā būšanas prieku.

        Kora 50.jubilejā ,2002.gada rudenī ,mūsu dziedātāja Rūta Lase  rakstīja:

    ‘’ Mēs esam laimīgi,ka spējam dziedāt Dievam par godu un sev par prieku. Savās sirdīs šodien klusi lūdzam,lai Dievs palīdz šim korim pastāvēt,kļūt skaitliski lielākam,dziedāt aizvien skaistāk. Lai tad, kad mēs, gados vecie ,sen jau būsim mūžībā, koris varētu svinēt savu simtgadi- skaisti sakoptā  un  atjaunotā mūsu Gulbenes baznīcā!

    …..

           Ja kāds starp jums ir cietējs,lai viņš lūdz Dievu,ja kādam ir priecīgs prāts,lai viņš dzied slavas dziesmas.(Jēk 5,13)  ‘’

    Oktobra sestdienā kopā bijām – Maruta Pērkone,Marta Rubene,Valija Ostrova,Velta Zaharāne,Inta Sirmace,Aina Landsmane,Ilga Apsīte,      Inese Duka,Ingrīda  Marta Ceske,Līga Ievāne,Zina Ščerbakova,Dzidra Ziediņa,Gaida Dzērve,Vija Lesiņa ,Vija Izmailovska (bijusī Balvu draudzes senioru kora vadītāja),Daira Karole un mācītājs Ilgvars Matīss.

     

    Ja  vien ir vēlēšanās pievienoties dziedošajiem senioriem un ir  kādas vēlmes vai  idejas, kā  kopīgi  darboties  - zvaniet  - m.26585165 (Daira).

    foto skatīt šeit...

  57. VIZITĀCIJA

  58. Vizitācija ir īpašs notikums, kad attiecīgās diacēzes bīskaps iepazīstas ar kāda konkrēta mācītāja pārvaldībā esošām draudzēm, draudžu sadarbības partneriem, atbalstītājiem, pansionātiem. Mūsu draudze ietilpst Gulbenes iecirknī, kas savukārt atrodas Rīgas arhidiacēzē, līdz ar to mūsu diacēzes bīskaps ir arhibīskaps Jānis Vanags. Arhibīskaps Jānis Vanags vizitācijā veicina sadarbību ar pašvaldību un izglītības iestādēm, sniedz savus aizrādījumus vai ieteikumus draudzes mācītājam un draudzes padomei, izrunā ar mācītāju un draudzi arhitekta, virsvaldes sekretāra un prāvesta pārskatus par draudzes dzīvi un attīstību.

    Rīgas arhidiecēzē ir 7 iecirkņi un 115 draudzes.

    Arhibīskapa vizitāciju prakse atsākās 2011. gadā. Gada laikā parasti tiek plānotas trīs vizitācijas.

    2014. gada 16.-18.maijā arhibīskaps vizitēja Slokas draudzē, bet 5.-7.decembrim iepazīsies ar Rīgas Sv. Jāņa draudzes dzīvi.

    Pirmoreiz Gulbenes iecirknī arhibīskaps vizitēja Alūksnes un Liepnas draudzes (2012. gada rudenī).

    Pirms vizitācijas draudzē ciemojās arī arhitekte Helēna Dekante ar ieteikumiem par to, kam vajadzētu pievērst īpašu uzmanību dievnama labākai uzturēšanai un uzlabošanai. Tāpat arī pirms bīskapa vizitācijas ieradās LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš, lai novērtētu draudžu saimnieciskās lietas, pārskatītu visu, kas draudzēm pieder, dotu savus ieteikumus labākai draudžu īpašumu apsaimniekošanai. Pirms bīskapa ierašanās draudzēs viesojās iecirkņa prāvests, kurš veica savus novērojumus draudzes darbībā, dievkalpojumu vadīšanā, kalpošanā ārpus dievnama (kapusvētki, svecīšu vakari, skolas, pansionāti u.tml.).

     

    ARHIBĪSKAPA JĀŅA VANAGA VIZITĀCIJA GULBENES, VELĒNAS UN LEJAS DRAUDZĒS NO 2014.GADA 10.-12.OKTOBRIM.

    Piektdiena, 10. oktobris

    Plkst. 10.00 Arhibīskaps J. Vanags kopā ar sekretāri-asistenti Māru Jensoni, prāvestu Magnus Bengtsson, palīgmācītāju Ilgvaru Matīsu un draudzes priekšnieci Eviju Samsoni apmeklēja divus no lielākajiem darbadevējiem novadā, kas ir arī draudzes darba un dažādu projektu atbalstītāji – SIA ,,Dimdiņi’’ un SIA ,,Rubate’’. Iepazināmies klātienē ar šo uzņēmumu darbību, kā arī runājām pie kafijas un tējas ar uzņēmumu vadītājiem par draudzēm, novadam un valstij svarīgām aktualitātēm, attīstību, uzdevumiem un mērķiem.

    Pēc viesošanās šajos uzņēmumos, ciemojāmies Gulbenes veco ļaužu mājā, kuru regulāri apmeklē mācītājs, vadot tur svētbrīžus, satiekoties ar cilvēkiem. Pēdējā laikā regulāri uz dievnamu nāk arī vairāki cilvēki no Gulbenes veco ļaužu mājas, lai piedalītos Bībeles stundās. Arhibīskaps Jānis Vanags šeit runāja par evaņģēlija būtību, par Dieva tiesu un par mūsu grēku izpirkšanu, iepazīstināja ar sevi un atbildēja uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem. Piektdienas vakarā dievnama Svētdienas skolas telpās arhibīskaps Jānis Vanags aicināja uz vakariņām pārstāvjus no Gulbenes novada domes, Gulbenes pilsētas pārvaldes, SIA „Dimdiņi” vadītāju, SIA „Rubate” vadītāju, kā arī Gulbenes Mākslas skolas, Gulbenes Mūzikas skolas, Stāķu pamatskolas, Gulbenes 2. vidusskolas, Lejasciema vidusskolas direktorus.

    Vakariņu gaitā arhibīskaps Jānis Vanags pastāstīja par vizitācijas mērķiem, aicināja uz ciešāku sadarbība. Uzsvēra jomas, kurās baznīcai un valsts iestādēm sadarbība jau notiek. Dalījās savās pārdomās par dažādiem garīgiem jautājumiem.

    Sestdiena, 11. oktobris

    Plkst. 9.30 arhibīskaps Jānis Vanags laipni pieņēma ikvienu cilvēku individuāli, kurš vēlējās uzdot kādus sev interesējošus jautājumus.

    Plkst. 13.00 arhibīskaps Jānis Vanags tikās ar draudzes pārvaldes komisiju, pateicās par viņu darbu, pārrunāja arhitektes, LELB sekretāra, prāvesta novērojumus par draudzes darbu, attīstību, saimnieciskajiem jautājumiem. Izteica dažādas idejas un pārdomas, lika iegrimt vīzijās, kādu mēs katrs gribētu redzēt nākotnē šo draudzi, uzmundrināja turpināt draudzes darbu ticības spēkā, lai tiktu turpināts pasaulei pasludināts Evaņģēlijs.

    Pēc tikšanās ar Gulbenes draudzes padomi, arhibīskaps Jānis Vanags kopā ar sekretāri-asistenti Māru Jensoni, prāvestu Magnusu Bengtsson un palīgmācītāju Ilgvaru Matīsu devās uz Lejas draudzi, kur omulīgā atmosfērā pārrunāja ar draudzi visas aktuālās lietas, sniedza savus ierosinājumus, uzmundrināja draudzi un atbildēja uz jautājumiem.

    Vakarā plkst. 19.00 arhibīskaps un prāvests viesojās pie palīgmācītāja ģimenes ar draudzes atbalstu izremontētajā mājiņā, lai iepazītos tuvāk, apskatītos kur un kādos apstākļos dzīvo palīgmācītāja ģimene.

    Svētdiena, 12. oktobris

    Rīts sākās ar svētku dievkalpojumu Gulbenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kuru vadīja arhibīskaps Jānis Vanags kopā ar Gulbenes iecirkņa prāvestu Magnusu Bengtsson un palīgmācītāju Ilgvaru Matīsu.

    Arhibīskaps Jānis Vanags sprediķoja par Mateja evaņģēlija 9. nodaļu – par notikumu, kur Kristus atlaiž grēkus triekas ķertajam un pēc tam viņu dziedina, saistot to ar notikumiem no 8. Nodaļas, kur Jēzus izdzen no cilvēka ļaunos garus un iedzen tos cūkās.

    Galvenās tēmas: cilvēki bieži vien negrib atteikties no savām cūkām (cūcībām) un tādēļ negrib pieņemt Jēzu, lai Viņš kaut ko mainītu cilvēku dzīvēs. Tieši vienaldzība, nevēlēšanās neko vairāk zināt par Jēzu, Viņa atraidīšana ir liela problēma mūsu sabiedrībā. Jēzus arī neiet pie tiem, kas Viņu nevēlas redzēt, bet iet pie tiem, kuri Viņu pieņem. Tā katrs dabū to, ko gribējis - un nonāk vietā kur nav Dieva vai arī pie Dieva (gluži kā līdzībā par neticīgo bagātnieku un nabaga Lācaru).

    Ārēji varētu šķist, ka Jēzum bija vieglāk piedot grēkus, jo to neviens nevarēja pārbaudīt, savukārt triekas ķertā izdziedināšana šķiet izcils brīnums. Taču grēku piedošana Jēzum prasīja krietni vairāk. Tās dēļ Viņam bija jānāk uz šo zemi no debesu augstumiem, jānodzīvo perfekta dzīve mūsu vietā un jācieš vislielākās mokas un pazemojums. Priekš cilvēka daudz svarīgākam jautājumam par veselības stāvokli ir jābūt jautājumam: ,,kas notiks ar maniem grēkiem, kas mani izglābs no soda?’’ Un to var tikai Jēzus. Jēzus ir atbilde uz mūsu dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Jēzus Savu dievišķo varu piedot grēkus ir nodevis tālāk baznīcai, ar kuru vienmēr ir tās aizstāvis Svētais Gars. Nav jādodas uz Jeruzālemi, lai saņemtu to, ko Kristus ir apsolījis – šeit, mūsu pašu dievnamā mēs varam satikties ar Dievu, saņemt grēku piedošanu, Dieva vārdu un sakramentus. Mēs, baznīca, esam Kristus miesas locekļi šajā pasaulē, un Viņš ir mūsu (draudzes) galva.

    Dievkalpojuma laikā arhibīskaps Jānis Vanags svinīgi pasniedza palīgmācītājam Ilgvaram Matīsam amata krustu, ar kuru tiek apliecināts, ka ir noslēdzies māceklības laiks. Ierasts, ka amata krustu pasniedz apmēram gadu pēc ordinācijas, taču šoreiz tas notika pēc diviem gadiem, lai sasaistītu to kopā ar vizitāciju. Dievkalpojumu apmeklēja krietni vairāk cilvēku nekā ierasts (ap 140). Dievkalpojuma kārtība tika projicēta uz ekrāna. Dievkalpojumu ar skaistām dziesmām bagātināja draudzes ansamblis.

    Pēc dievkalpojuma Gulbenes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, arhibīskaps kopā ar sekretāri-asistenti, prāvestu un mācītāju devās tālāk uz Jaungulbenes un Velēnas baznīcām, lai noturētu dievkalpojumus. Velēnā arhibīskaps pēc dievkalpojuma tikās ar draudzes padomi, lai pārrunātu visus aktuālos jautājumu, iegrimtu nākotnes vīzijā un dotu savu svētību.

    Foto no arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītā dievkalpojuma variet skatīt sadaļā FOTOGALERIJA

  59. Draugu no Temas (Dānija) vizīte Gulbenē.

  60. Augusta  sākumā  baznīcā viesojās  mūsu  pilsētas seni  draugi - Temas (Dānija)- Gulbenes sadraudzības biedrības  pārstāvji. Šo biedrību Temā vada luterāņu draudzes mācītājs Niels Uldall- Jessen. Likumsakarīgi, ka starp dāņu viesiem bija arī Temas luterāņu draudzes ļaudis.

    Sadarbība  ar  šo  dāņu  draudzi  sākusies  jau  1990-tajos gados. Pirmo reizi mūsu draudzes  delegācija  un mācītājs Harijs Grigols viesojās Temā  1995.gadā. Veidojās abu  draudžu sadraudzība.

    1996.gadā  pirmo  reizi sagaidījām dāņu draugus ciemos pie mums.

    Tolaik sadraudzības koncertā  piedalījās gan pilsētas pašdarbības kolektīvi, Mūzikas skolas mākslinieki, gan dāņu mūziķi.

    Daudzus gadus dāņu draudze vāca ziedojumus un atbalstīja mūsu dievnama  atjaunošanas darbus. Viens no lielākajiem atbalsta projektiem bija 2003.gadā, kad  mācītājs N.Uldall- Jessen  no četrām dāņu draudzēm ziedojumos  mūsu draudzei sagādāja līdzekļus, lai  būtu iespējams uzstādīt no Zviedrijas atvestās ērģeles. Tam bija jāveic apjomīgi priekšdarbi. Tika mainīts jumts, baznīcas torņa gala siena noklāta ar ģipša plāksnēm un stiprināta  balkona  konstrukcija, lai tā izturētu  ērģeļu svaru. Paldies dāņu draudzēm par atbalstu, jo mūsu draudzei tobrīd tādu iespēju nebija.

    Nākošā dāņu draudzības  vizīte  Gulbenē  bija  2006.gadā. Mācītājs Niels Uldall – Jessen  piedalījās dievkalpojumā un lasīja sprediķi. Mācītājs  Māris Sarma  to  tulkoja  draudzei.

    Daudziem atmiņā  palikusi sirsnīgā  sadraudzības pēcpusdiena baznīcas dārzā.

    Gulbeniešiem bija prieks satikt senus paziņas, kavēties atmiņās. Jo īpaši  tādēļ, ka daudziem ,viesojoties Temā, bija  iespējas dzīvot  pie dāņu ģimenēm. Kontakti  tiek uzturēti joprojām.

     

    Šogad – 2014.gadā  dāņu  delegācija tika aicināta piedalīties Gulbenes novada Senioru svētkos Tirzā. Dienu plānojums  ļāva arī  mums  draugus iepriecināt.

    Ceturtdien, 7.augustā,Temas viesi  tika uzņemti novada domē.

    Bet nedaudz vēlāk ciemiņi mūsu Dievnamā klausījās vēsturisku stāstījumu par baznīcas un draudzes darbību. Bija iespēja iepriecināt viesus arī ar ērģeļmūziku.

    Svētdien,10.augustā, viesi piedalījās dievkalpojumā mūsu baznīcā. Mācītājs Ilgvars Matīss bija  sarūpējis iespēju sekot  liturģijai  dāņu valodā.

    Noslēgumā mācītājs Niels Uldall- Jessen sirsnīgi uzrunāja mūsu draudzi.

    Pēc dievkalpojuma viesi tika aicināti pie kafijas  galda un pateicoties  mācītāja  Ilgvara un Džeinas tulkošanas  prasmei, bija  iespēja  ar  draugiem  jauki  komunicēt. Piedāvājām ciemiņiem  noskatīties sagatavoto prezentāciju  par  baznīcas vēsturi  fotoattēlos.

    Mācītājs Niels Uldall- Jessen izteica atzinību, ka katru jaunu reizi viesojoties mūsu dievnamā, pamanāmas vērienīgas izmaiņas gan baznīcā, gan tās apkārtnē. Dāņus ļoti  pārsteidzot tīrība un kārtība gan pie mums, gan visā pilsētā.

    Ar vēlējumu- cieši ticēt, ka piepildīsies draudzes cerība uzcelt baznīcas torni, viesi  atsveicinājās, lai pirmdien dotos ceļā mājup.

    Dāņu mācītāja Niels Uldall- Jessen uzruna ir sadaļā RAKSTI.

    skatīt bildes...