Pārdomas par traģēdiju Lizumā
20. septembris, 2024 pl. 20:18,
Nav komentāru
Mācītājs Ilgvars Matīss - Lizuma traģēdijas dienās.
...........
,,Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,’’ Jņ. 6:68
Ir tādi brīži dzīvē, kad šķiet, ka viss ir apstājies. Ka nekam nav nozīmes, ka viss, ko es šodien darīju, ir tik nebūtisks, jo man ir atņemts kas tāds, bez kā vairs nespēju iedomāties savu dzīvi. Kad apkārt cilvēki spriedelē, ka vajadzēja tā un nevajadzēja tā, bet tas sāp vēl vairāk un it nemaz nepalīdz. Ko vajag vecākiem, brāļiem, māsām tuviniekiem, draugiem? Mieru, klusumu, lūgšanas, cilvēkus kas gatavi būt šādās sērās blakus, kas gatavi atbalstīt stiprināt, bet just robežu.
Cilvēka dvēseles vērtība nav atkarīga no gadu skaita, bet no tā, ka vērtību tai ir iedevis - tās Radītājs. Dievs mīl šo jauniešu dvēseles. Dievs katru mūs mīl, pat tad, kad esam nepaklausīgi. Dievs dod brīvību mums daudzās lietās, ne vienmēr mēs protam to lietot, bet tāpēc jau Dievs mūs nemīl mazāk - tāpat kā vecāki mīl savus bērnus, pat ja viņi ne vienmēr paklausa un ir prātīgi rīkojušies. Tik smagas sāpes ir zaudēt savu bērnu, ka izlasot ziņu ne vienam vien cilvēkam sariesās asaras, pat tiem, kuri nevienu no jauniešiem nepazina.
Jā, mūsu mirkļa lēmumi, idejas, rīcības, pārgalvība, itin viss var nospēlēt savu lomu visā turpmākajā dzīvē un arī sastapšanās ar nāvi. Bet tāda ir katra diena. Ja esam dzīvi, nenozīmē, ka vienmēr esam bijuši prātīgi un nekad pārgalvīgi, bet gan ka mūsu eņģeļi ļoti daudzas reizes ir bijuši mums klāt, kad neesam to pat zinājuši, nedz par to aizdomājušies. To varam saukt par veiksmi, bet es to saucu par Dieva žēlastību. Atceroties savas jaunības kļūdas, ari pats brīnos, kādēļ vēl esmu dzīvs. Daudz ko mēs uztveram pašu par sevi saprotamu, arī savu dzīvību, bet te mums jānoliec galvas un jāsaka: Kungs, piedod man!
Pie kā iet, kas vēl dzīvei var dot jēgu? Tikai pie tā, kas dvēseli rada, kas dod tai dzīvību un pie kā šī dzīvība dosies. Pie Dieva. Ticība uz Dievu un Mūžīgo dzīvību nav muļķu mierinājums. Jo pie sava bērna nāves tu saproti, ka ir šī robeža, kur pats tu saviem spēkiem nevari tikt, kur pats tu saviem spēkiem nevari atgūt. Ja kāds tev var palīdzēt atgūt, tad tikai un vienīgi tas, kurš pats ir devies pāri nāvei – Kungs Kristus.
Kungs, lūdzam, dod spēku dzīvot palicējiem! Līdzjūtība bojāgājušo jauniešu tuviniekiem.
Māc. I. Matīss