Svētīgi tie, kas neredz, bet tomēr tic!
23. oktobris, 2024 pl. 23:37,
Nav komentāru
Reiz kāds vīrs, izmantojot iespēju publiski uzstāties, nolēma pateikt visu, ko viņš domā par Dievu.
„Ļaudis mēdz apgalvot, ka pasauli ir radījis Dievs,” viņš teica, „bet es tam neticu, jo neesmu viņu redzējis. Esmu dzirdējis, ka nāve nav tumsa, bet tikai pāreja mūžīgā dzīvībā, bet arī to es neesmu redzējis. Esmu dzirdējis par pēdējo tiesu, par debesīm un elli – bet arī tur es neesmu bijis un neesmu to redzējis. Tad kāpēc lai es tam visam ticētu?”
Kad vīrs bija beidzis, viņam blakus nostājās kāds cits vīrs, kurš arī gribēja dalīties savās pārdomās par dzīvi.
“ Ļaudis saka, ka šeit apkārt esot zaļa zāle,” viņš teica –“ bet es to neredzu. Cilvēki šodien priecājās par zilām debesīm, bet arī tās es neredzu. Ļaudis teic, ka tepat netālu esot lieli koki ar zaļu lapotni, bet arī to es neredzu. Tam, ka man to visu ir liegts skatīt ar savām acīm gan ir kāds iemesls – es esmu akls.”
Cik redzīgi mēs esam? Cik daudz pamanām ar acīm, cik daudz sajūtam ar sirdi? Vai neesam palikuši nejūtīgi, vienaldzīgi, nocietināti, tādi, kuri netic pat tam - ko redz ar savām acīm. Reizēm šķiet, ka neredzīgais, kuram nav acu gaišums, redz labāk par tiem, kuriem acis ir redzīgas. Neredzīgs redz un jūt ar sirdi, viņu maņas attīstītās savādāk, viņi nebalstās uz to, ko redz - bet gan jūt un dzird!
Jēzus saka: „Jums ir ausis, bet jūs nedzirdat. Jums ir acis, bet jūs neredzat, jo jūsu sirds ir apcietināta.”
Parasti mums gribas piedzīvot kādu brīnumu, lai pārliecinātos par Dieva esamību – bet nepamanām, ka Dievs mūs uzrunā caur gluži ikdienišķām lietām – dāvājot šo pasauli, nodrošinot iespēju nopelnīt mūsu dienišķo maizi, dodot mums piederīgos un draugus. Viņš mums ir blakus ikdienas, nevis tikai brīnumos. Un īstais brīnums ar mums notiek tad, kad to pamanām – kad atveram savas gara acis un kļūstam patiešām redzīgi.
Mums tīri cilvēciski ir grūti pieņemt to, kas nav redzams un par ko mums nav pārliecība.
Jāņa evaņēlijā 4:12 ir teikts:
" Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga."
"Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!"
Jāņa ev.20:20 (b)
