1.diena - Dieva tēvišķība un rūpes, kas valda pār Visumu

Jesajas 63:15-17
Psalms 139, 1-3.13.23.24
1. Vēstule korintiešiem 8, 5-6

No Baznīcas tēvu mantojuma
Kontemplējiet mīlestības noslēpumus – un jūs kontemplēsiet Tēva dziļumus, ko atklājis vienpiedzimušais Dēls, no Tēva dzemdinātais. Dievs pats ir mīlestība, un mīlestībā mēs Viņu uzlūkojam. Un, kamēr Dieva neizsakāmā realitāte ir Tēvs, Viņa līdzcietība pret mums ir kļuvusi māte.
Klements no Aleksandrijas (ap 150–215 AD)

Pārdomām
1. Kā jūs esat piedzīvojuši Dieva tēvišķās rūpes un mātišķo līdzcietību savā dzīvē?
2. Kas mums traucē katru cilvēku atzīt par Dieva bērnu?
3. Kā tas, ka Dievu atzīstam par Tēvu ikvienam, ietekmē to, kā uztveram citus, un mūsu attiecības ar viņiem?

Lūgšana
Refrēns: Mēs Tev pateicamies un Tevi slavējam, Kungs!

Mēs Tevi slavējam, Kungs, ak, Gaismas Tēvs:
no Tevis mēs saņemam visu labo un visas pilnīgās dāvanas. R.

Tu radīji pasauli un visu, ko tā ietver,
Tu esi debesu un zemes Kungs.
Visiem mirstīgajiem Tu dāvā dzīvību, elpu un visu. R.

Tu radīji visas tautas, kas apdzīvo zemi.
Viņu dēļ Tu noteici laika kārtību un viņu zemes robežas.
Cilvēku sirdī Tu liki dzimt domām par mūžību. R.

Debesu Tēvs, savā lielajā labestībā
Tu ar Likumu un praviešu teikto
mums dāvā dzīvības ceļu.
Žēlsirdīgais Tēvs, Jēzū, Tavā Dēlā,
Tu pasludināji Valstības Labo Vēsti. R.

Visa mierinājuma Dievs,
aicini mūs Tev sekot!
Mūsu glābšanai nostiprini mūsu roku darbu. R.

Lūgsimies!
Visas līdzcietības Tēvs, atjauno mūsu ticību Tev un vieno mūs savā mīlestībā, lai mēs spējam atzīt, ka esam Tavi bērni un ka esam viens. Mēs slavējam Tevi Jēzū Kristū, Tavā vienpiedzimušajā Dēlā, Svētā Gara vienībā. Amen.